Sākumlapa / Personīgie / NoFear.lv
Nosaukums: NoFear.lv
Adrese: http://nofear.lv/
Technorati reitings: 0
Google toolbar pagerank: 1
-
Harisons
- 2010-02-21 16:20
Šis ir mūsu mazais zaķēns..
-
Liepāja
- 2009-11-17 22:14
Ceļu no Rīgas uz Liepāju esmu mērojusi neskaitāmas reizes. Brauciens ir laikietilpīgs, īpaši braucot ar autobusu. Tiek izbraukts cauri dažādām apdzīvotām vietām, piemēram, Bikstiem, Anneniekiem, Kaķeniekiem, Brocēniem, Saldum, Skrundai un tad jau nonākam pilsētā, kura ir cieši saistīta ar Liepāju un vēsturiski pat bijusi tās galvaspilsēta – Grobiņa. Pirms šīs pilsētas ir iespaidīgs skats – vēja ģeneratoru parks. Tas izskatās fantastiski! Pēdējo reizi to redzēju saulrieta laikā, kad debesīs vietām bija redzami tumši zili, rudenīgi mākoņi, bet debess pamalē virs koku galiem sārtojās asinssarkana saule. Uz tāda fona abās ceļa pusēs ievietoti, ja nemaldos, kopā 33 milzīgi vēja ģeneratori. Sorry par bildes iztrūkumu, nebija līdzi fočiks
Grobiņa man vienmēr būs mīļa, jo tur ir pagājuši daudz nozīmīgi manas dzīves gadi. Bērnudārzs, pamatskola, vidusskola, pirmie draugi, pirmie piedzīvojumi, pirmās blēņas un nedarbi, pirmie tusiņi un viss pārējais, kas tiek izdzīvots bērnībā. Bet par to citreiz 
No šīs nelielās pilsētas līdz Liepājai ir tikai nieka 10 km, bet pat tāds attālums reizēm var prasīt lielu pacietību. Detalizēts apraksts šeit.
Divas ar pusi nedēļas Kurzemes vēju pilsētā – Liepājā! Pati pilsēta man vienmēr ir asociējusies ar kaut kādu zināmu romantismu. Vecās koka ēkas mazliet tālāk no centra, klusās, bruģētās ieliņas, vienkāršie, nesamākslotie cilvēki un zaļi koki viscaur visā pilsētā. Un, protams, vējš, bez tā Liepāja nav Liepāja!
Ar katru gadu Kurzemes lielpilsēta kļūst arvien sakoptāka, patīkamāka un tūristiem draudzīgāka, kā jau visas pilsētas, kuras ir ieinteresētas savā attīstībā. Daudzas ēkas tiek renovētas, citas pārbūvētas vai celtas jaunas, ielas tiek sakārtotas, izveidoti un iekārtoti apskates objekti tūristiem, izklaides un atpūtas vietas. Vairākiem desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju Liepāja asociējas ar ”Baltic Beach Party” vai ”Liepājas Dzintaru”, kurš diemžēl kopš 30 gadu jubilejas koncerta vairs netiek rīkots. Pilsētā ir arī pietiekami daudz tirdzniecības vietas, manuprāt, pārāk daudz, ņemot vērā cilvēku pirktspēju, ko ļoti labi varēju novērot savā ikdienas darbā. Bet – nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma, vai ne?!Runājot par cilvēkiem , viņi savās ikdienas gaitās šķiet nesteidzīgi. Kad izgāju pastaigā pa pilsētu, vai tas bija 11 no rīta vai 15 pēcpusdienā, visi apkārtējie lēnā garā, bez stresa gāja savās darīšanās.
Liepājnieki pastaigājas
Arī klienti, ienākot birojā veikt pasūtījumu, nekad nenervozēja, nesteidzās kā to līdz šim esmu pieredzējusi Rīgas birojā. Liepājnieki visu dara ar apdomu, zvanot un konsultējoties ar kolēģiem, ģimenes locekļiem vai citiem viediem cilvēkiem. Tā teikt – septiņ reiz nomēra, vienu reizi nogriež! Savukārt darba dienas beigās visi tādā pat nesteidzīgā solī dodas mājup. Šī nesteidzība var tik ļoti izvest no pacietības, pašam sēšot pie stūres!!! It kā pati esmu no Liepājas puses, bet laikam Rīga un Ogre ir mani mainījušas, ceram, ka uz labo pusi
Par vietām, kuras ir vērts apskatīt, ir grūti ieteikt, ja pati esmu tur uzaugusi un visu dien dienā redzējusi. Draugi parasti ir sajūsmā par sekojošām vietām un objektiem:
- 1.rokkafejnīca un Pablo, daudziem šī vieta ir zināma un to ir vērts apmeklēt;
1.rokkafejnīca, Pablo
- Sv.Trīsvienības baznīca iespaidīga ar lielajām koka ērģelēm un pilsētas panorāmu, uzkāpjot tornī;
- Rožu laukums;
- parks pie estrādes ”Pūt, vējiņi”;
- Dzintara smilšu pulkstenis;
- pludmale, īpaši vējainā laikā rudenī;
- ceļā uz Karostu koka paceļamais tilts;
grafitti
- protams, Karosta;
- pareizticīgo katedrāle – varena ar zelta kupoliem un fantastiskām svētbildēm;
Pareizticīgo katedrāle
- Ziemeļu un Dienvidu forti;
- Iesaku arī izbaudīt ekskursiju pa Karostas cietumu.
Man Liepāja visvairāk patīk ziemā, vakara stundās, kad tilti ir izgaismoti ar lampiņām, koki un laternas izrotāti ar gaismiņām un svētku ornamentiem un pat vienīgais pilsētas tramvajs ir saposies Ziemassvētku gaidās!
-
draugiem.lv delete
- 2009-11-17 20:51
draugiem.lv
Šo mega strauji augošo, tautā ļoti mīlēto un daudz apmeklēto sociālo saziņas portālu laikam pazīst visi. Liekas, ka Latvijā nav tādu cilvēku, kuri nebūtu vismaz kaut ko dzirdējuši par šo projektu. Par to liecina fakts, ka oficiāli reģistrējušies vairāk nekā 2,5 miljoni lietotāju, tai skaitā sabiedrībā zināmi cilvēki, politiķi, mūziķi, mazi bērni, pensionāri, omītes, mazmeitiņas un citi. Kā jau vairums no mums arī es esmu viens no tiem, kurš nu jau vairāku gadu garumā vairāk vai mazāk aktīvi apmeklējis šo lapu/portālu. Sākumā viss likās ļoti interesanti – piereģistrējies, ja tevi kāds uzaicina, ieliec savu bildi, aprakstu par sevi, savām interesēm, hobijiem, izveido galeriju. Viena no opcijām bija profila satistika. Tas bija kaut kas jauns, interesants. Tā teikt samaksā naudiņu un redzi kurš ir skatijies tavu profilu, vari apskatīt skolasbiedrus, viņu galerijas, kaimiņus un citus. Nu ok 0.35Ls par mēneša abonementu nav nekas daudz, bet laikam ejot šis projekts ir kļuvis par vistīrāko naudas pelnīšanas mašīnu – regulāri tiek piedāvātas visādas iespējas par ko tiek ņemta nauda. Tas jau nav nekas jauns vai slikts, ka īpāšnieks grib pelnīt, bet tā uzmācīgā pasniegšanas forma kā tāda. Uz visiem valsts svētkiem tiek piedāvās iepikot draugu, izpušķot eglīti, izdrāzt ķirbīti, sasist olas, uzvilkt Līgo vainagu un daudz ko citu, kas ne visiem liekas saistošs un interesants. Regulāri tiek piedāvāts piedalīties kaut kādās aptaujās, spēlēs, dalīties domās, meklēt slepenos pielūdzējus, tad vēl tās apnicīgās reklāmas un citi murgi… Ir vēl arī tāda lieta, kā draugu jubilejas. Redz, ja jau draugam šodien vārda vai dzimšanas diena, tad kā nu neapsveiksi, protams jānosūta vēstule, vai jāveic ieraksts drauga dienasgrāmatā. Tas teksts visiem draugiem un uz visiem svētkiem ir vienāds, vismaz 90% gadījumu jau nu noteikti. Un tā katru dienu kā atkarīgais čeko, kam šodien jubileja, jo ja nu gadijumā nepiefiksēsi un neapsveiksi tas nebūs labi. Tevi taču apsveica, bet tu nē… Ar vienu vārdu sakot pilnīgs sviests. Jādara tam reiz gals – delete my profile!
-
Mans mobiliņš
- 2009-11-16 22:57
Par cik ikdienā maizes darbs vairāk vai mazāk saistīts ar mobilajiem telefoniem, tad sanāk katru dienu dzirdēt dažādas atklāsmes un atsauksmes no lietotājiem par dažādiem telefona modeļiem. Tā nu vienu dienu aizdomājos – kad es sāku lietot mobilo telefonu, cik ilgs laiks pagājis? Kādi modeļi bijuši? Kāda pieredze izveidojusies…Modeļi bijuši daudz un dažādi, visus uzreiz pat nevar atcerēties. Ar pašu pirmo tā nav, to nevar aizmirst, tas bija Ericsson’s. Tāds liels, biezs klucis ar lielu antenu un zvana toni atbilstošu tā laika stilam. Bija arī divas baterijas, pirmā parasti izlādējās pēc viena saņemtā zvana pāris minušū garumā, otrā turējā vēl mazāk. Telefonu dabuju no drauga, kuram biju iedevis video magnetafonu, tā teikt barters uz pāris dienām
Ericsson
Tad sekoja pirmais paša pirktais Nokia 5110, maksāja 149Ls, ļoti dārgi tiem laikiem, alga toreiz bija 91Ls uz rokām, bet ne par to šis stāsts. Šis bija tā īsteni pirmais paša telefons. Bija labs!
Nokia 5110
Tad gāja laiks, telefoni mainijās viens pēc otra. Bija tāds kritisks periods, telefoni tika nozaudēti, nozagti, katru gadu tika pirkti pa pāris jauniem aparātiem. Visu modeļu bildes nelikšu, bet uzskaitīt varētu, ja vien kaut kas nav piemirsies, tad saraksts izskatās šādi –
-Ericsson’s kurš bildē, T610 un K700
-Nokia 3200, 3120, 3220, 3230, 3300, 3310 (divi gabali), 3330, 3410, 3510, 5110, 5210, 6020, 6100, 6110, 6610, 6270, 6500, 8800 sirocco un E51 (tiek lietots pašreiz)
Nokia E51
Kā jau var noprast favorīts ir Nokia. Arī pašreiz lietojamais Nokia E51 ir ļoti labs aparāts, nodrošina visu nepieciešamo – zvana, var sūtīt SMS, fotografēt, lietot internetu, ielikta 2GB atmiņas karte, ir kur glabāt bildes, var sinhronizēt ar PC. Uzticams telefons, kā jau visi Nokia. Laika gaitā ir pamainijušies telefona lietošanas paradumi, ja sākumā tikai zvanīja un sūtija SMS, tad tagad vidusmēra lietotājam prasības ir augušas – liels ekrāns, daudz vietas uz cietā diska, laba kamera priekš foto un video, radio, spēles, iespēja individualizēties un t.t. Man gan tas nav galvenais, bet secinājums – bija labi modeļi, bija ļoti labi, bija tādi, kurus vēl tagad nevaru saprast kāpēc pirku?!.. šis raksts ir kā sākums, kaut kam jaunam, nezināmam….iespējams tas būs iPhone
-
Laiks…
- 2009-11-15 19:44
Liekas, ka tas bija vakar, kad tika palaists NoFear.lv, bet izrādās jau tieši trīs mēneši pagājuši. Varētu likties, ka nekas nav darīts. Nav jau tā, ka neko negribas, vienkārši ir bijis daudz citu svarīgu lietu, kas jādara, kā jau katram no mums.
Laiks skrien tik ātri – diena aiz dienas, nedēļa aiz nedēļas, mēnesis aiz mēneša… un te nu mēs esam, rudens pagājis nemanot, bet liekas tikai nesen bija augusta beigas, vasaras pēdējais mēnesis, bērniem bija jāgatavojas skolai, pamazām kokiem lapas iekrāsojās rudens krāsās, bet tagad valsts svētki priekšā. Tie paies ātri, tad jau gada pēdējais mēnesis – decembris, kurš paies ātrāk nekā visi citi, jo priekšā Ziemassvētki un Jaunais 2010.gads un kārtējais gads būs aizvadīts. Ir lietas, kas notikušas tā kā mēs tās plānojām, ir bijuši neplānoti pārsteigumi, ne viss, kas noticis ir bijis labi, un ne viss, kas sākumā likās slikts tāds arī izrādijās. Protams ne visu arī mēs varam ietekmēt, un no nepārtrauktas vaimanāšanas un gaušanās jau labāk arī nepaliks… tāpēc mēs to nedarīsim! Šajā laikā ir bijušas arī labas lietas vai notikumi, kas paliks atmiņā un tikai ar laiku varēs pateikt, kas ir bijis patiesi labs un kas nē. Šis rudens-ziemas posms mums būs īpašs, bet par to citreiz…
- Gulbju bērniem pirmais rudens-ziema vēl priekšā
-
Pabraucot pa vēja pilsētu
- 2009-08-16 02:01
Pabraucot pa Liepāju un tās apkārtni, izbaudot līkumotus ceļus, daudzas gājēju pārejas, luksoforus un nesteidzīgu dzīves ritmu, esmu priecīga atkal atgriezties pie ierastā – ātrums, dinamika, sastrēgumi, izrādīšanās un visa pārējā bez kā galvaspilsētā neiztikt.
Tā kā manas lauku mājas atrodas ārpus Liepājas, tad katru dienu ceļu uz darbu un atpakaļ mēroju ar labāko auto pasaulē – dienesta auto! Pirmajiem 10 km nebija ne vainas. Ceļš, lai arī vietām ļoti nelīdzens, jo remontētāji mums ir ”īpaši centīgi”, toties ar dažiem baudāmiem līkumiem. Varēja gan taisnākā gabalā auto jaudu izmēģināt, gan asākā līkumā stabilitāti pārbaudīt, gan vietējiem čunčinātājiem pazīmēties
Toties nākošie 10 km – tīrās šausmas! A9 šoseja – galvenais ceļš uz Liepāju, bet tikai divas joslas.Vietās, kur atļautais ātrums ir 90 km stundā, parasti jābrauc, precizēšu – jāvelkas ar 80 vai pat 70 km stundā. Kāpēc? Tāpēc, ka kaut kādi vietējie traktori nebrauc vis pa ceļa malu, kas ir pietiekami plata, vismaz vienam ritenim, bet gan pa ceļa vidu un visi pārējie smuki rindiņā nopakaļ. Vai arī starppilsētu autobusi, kuri, lēnā garā svilpojot, velkas, droši vien tādēļ, lai pasažieri neizripotu no braucoša busa, jo neba pirmā svaiguma ir šie transporta līdzekļi. Par apdzīšanu šeit velti domāts – ceļš līkumots un nepārredzams malā augošo liepu dēļ.Šķērsojot Liepājas robežu, jau pēc aptuveni viena kilometra ceļš manāmi kļūst platāks, joslas joprojām divas, bet ir iespējams apbraukt lēnos čunčinātājus. Jau tuvāk apdzīvotai vietai, pirmajiem luksoforiem, beidzot ir arī ilgi gaidītās četras joslas, lielākos krustojumos pat sešas. Sestā josla paredzēta, lai nogrieztos pa kreisi, tas nekas, ka luksofora papildsekcija deg tik dažas sekundes un paspēt nogriezties var tikai viens auto. Ja tas ir vecāka gadagājuma ”drapaks”, tad var gadīties arī pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, veicot manevru pa kreisi pie dzeltenās gaismas.
Tātad četras joslas, zīme 50 km stundā, manuprāt, šajā ceļa posmā varētu būt arī 70 km stundā – apkārt dažas lielākas celtnes, kurās saimnieciskā darbība ir minimāla, vai arī zaļi koki. Kā zināms, pie atļautā ātruma parastie autobraucēji palielina ātrumu līdz plus 20 km stundā, bet nesteidzīgais dzīves veids šeit ievieš savas korekcijas – 60 km stundā un ne km ātrāk, drīzāk lēnāk. Autobraucēji Liepājā šādā ātrumā pārvietojas gan pa pirmo, gan pa otro joslu.
Kopumā ņemot pašā pilsētā ceļa kvalitātei nav ne vainas – joslas smuki sazīmētas, luksofori darbojas, ceļa apzīmējumi ir, viss strādā. Tu brauc pa sev vajadzīgo maršrutu, piebremzē, lai palaistu gājēju, turpini braukt, atkal piebremzē, lai palaistu gājēju, atkal turpini braukt, atkal… Gājēju pārejas! Liekas, ka Liepājā drīzāk vajadzētu ieviest apzīmējumu ”braucēju pārejas”, jo gājēji te staigā kā ”kingi”. Pārejas ir sazīmētas ik pēc pārssimt metriem. Iespējams arī šis ir viens no iemesliem nesteidzīgajai braukšanai?!
Vairāk kā divas ar pusi nedēļas nebija neviens ”pacans”, kurš agresīvi brauktu, zīmētos un uzsvērtu savu krutumu. Žēl, tas vismaz piedotu kādu asumiņu vai smīnu sejā izraisītu. Nekas. Varbūt kādu citu reizi
-
Sākums…
- 2009-08-16 00:51
Beidzot tas ir noticis! Man ir sava lapa, vai kā tautā moderni saka – ”blogs”. Ilgs laiks pagājis kopš brīža, kad pirmo reizi sāku apsvērt domu par savu publisko dienasgrāmatu globālajā tīmeklī. Ja precīzi, tad tas bija apmēram 2 gadi atpakaļ. Liekas, vesela mūžība priekš mūsu dinamiskā dzīves ritma. Tā aktīvi sarosījos pirms kāda mēneša, līdz tam bija ilgstošas pārdomas un meklējumi. Kā jau visiem mūsdienu cilvēkiem, arī man trūkst laiks, lai paspētu paveikt visu, ko gribētos. Tehniskajām zināšanām arī ir jābūt, kas nebūt ne visiem ir.
Par laimi ir labi cilvēki, kas palīdz ar savu padomu, pieredzi tādiem kā man. Nav jau gluži tā, ka vispār neko no datoriem nesaprastu, bet adminstrēt lapu līdz šim nebija nācies. Bija jāapgūst kā maina dažādus lapu dizainus, kā izveido kategorijas, pievieno foto, video, rediģē un dzēš rakstus u.t.t.. Varbūt rūdītiem vīriem, kuriem daudzu lapu izstrādes aiz muguras liksies, ka šī lapa nekam neder, dizains nekāds, tēmas neaktuālas, bet es nemaz nepretendēju uz tādu statusu.
Domājot nosaukumu savai lapai, vārdu salikums ”NoFear.lv” radās spontāni, tam ir saistība ar suni, kurš ir pilnīgi atsaldēts radījums, bet ļoti mīļš saviem saimniekiem un par kuru te būs daudz rakstu un bilžu. Viņš tiešām ne no kā nebaidās! Rakstīšu par savām ikdienas gaitām, par sev tuvajiem cilvēkiem, par suņiem, it sevišķi – stafordšīras terjeriem, par BMW, kas man ļoti patīk, par to, ko redzu apkārt, kas man ir svarīgs un interesants. Lapu veidošu tādu, kura patīk man, nevis, lai maksimāli piesaistītu citus lietotājus.
Ne viss ir zelts, kas spīd!
-
Liepāja
- 2009-11-17 22:14
Ceļu no Rīgas uz Liepāju esmu mērojusi neskaitāmas reizes. Brauciens ir laikietilpīgs, īpaši braucot ar autobusu. Tiek izbraukts cauri dažādām apdzīvotām vietām, piemēram, Bikstiem, Anneniekiem, Kaķeniekiem, Brocēniem, Saldum, Skrundai un tad jau nonākam pilsētā, kura ir cieši saistīta ar Liepāju un vēsturiski pat bijusi tās galvaspilsēta – Grobiņa. Pirms šīs pilsētas ir iespaidīgs skats – vēja ģeneratoru parks. Tas izskatās fantastiski! Pēdējo reizi to redzēju saulrieta laikā, kad debesīs vietām bija redzami tumši zili, rudenīgi mākoņi, bet debess pamalē virs koku galiem sārtojās asinssarkana saule. Uz tāda fona abās ceļa pusēs ievietoti, ja nemaldos, kopā 33 milzīgi vēja ģeneratori. Sorry par bildes iztrūkumu, nebija līdzi fočiks
Grobiņa man vienmēr būs mīļa, jo tur ir pagājuši daudz nozīmīgi manas dzīves gadi. Bērnudārzs, pamatskola, vidusskola, pirmie draugi, pirmie piedzīvojumi, pirmās blēņas un nedarbi, pirmie tusiņi un viss pārējais, kas tiek izdzīvots bērnībā. Bet par to citreiz 
No šīs nelielās pilsētas līdz Liepājai ir tikai nieka 10 km, bet pat tāds attālums reizēm var prasīt lielu pacietību. Detalizēts apraksts šeit.
Divas ar pusi nedēļas Kurzemes vēju pilsētā – Liepājā! Pati pilsēta man vienmēr ir asociējusies ar kaut kādu zināmu romantismu. Vecās koka ēkas mazliet tālāk no centra, klusās, bruģētās ieliņas, vienkāršie, nesamākslotie cilvēki un zaļi koki viscaur visā pilsētā. Un, protams, vējš, bez tā Liepāja nav Liepāja!
Ar katru gadu Kurzemes lielpilsēta kļūst arvien sakoptāka, patīkamāka un tūristiem draudzīgāka, kā jau visas pilsētas, kuras ir ieinteresētas savā attīstībā. Daudzas ēkas tiek renovētas, citas pārbūvētas vai celtas jaunas, ielas tiek sakārtotas, izveidoti un iekārtoti apskates objekti tūristiem, izklaides un atpūtas vietas. Vairākiem desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju Liepāja asociējas ar ”Baltic Beach Party” vai ”Liepājas Dzintaru”, kurš diemžēl kopš 30 gadu jubilejas koncerta vairs netiek rīkots. Pilsētā ir arī pietiekami daudz tirdzniecības vietas, manuprāt, pārāk daudz, ņemot vērā cilvēku pirktspēju, ko ļoti labi varēju novērot savā ikdienas darbā. Bet – nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma, vai ne?!Runājot par cilvēkiem , viņi savās ikdienas gaitās šķiet nesteidzīgi. Kad izgāju pastaigā pa pilsētu, vai tas bija 11 no rīta vai 15 pēcpusdienā, visi apkārtējie lēnā garā, bez stresa gāja savās darīšanās.
Liepājnieki pastaigājas
Arī klienti, ienākot birojā veikt pasūtījumu, nekad nenervozēja, nesteidzās kā to līdz šim esmu pieredzējusi Rīgas birojā. Liepājnieki visu dara ar apdomu, zvanot un konsultējoties ar kolēģiem, ģimenes locekļiem vai citiem viediem cilvēkiem. Tā teikt – septiņ reiz nomēra, vienu reizi nogriež! Savukārt darba dienas beigās visi tādā pat nesteidzīgā solī dodas mājup. Šī nesteidzība var tik ļoti izvest no pacietības, pašam sēšot pie stūres!!! It kā pati esmu no Liepājas puses, bet laikam Rīga un Ogre ir mani mainījušas, ceram, ka uz labo pusi
Par vietām, kuras ir vērts apskatīt, ir grūti ieteikt, ja pati esmu tur uzaugusi un visu dien dienā redzējusi. Draugi parasti ir sajūsmā par sekojošām vietām un objektiem:
- 1.rokkafejnīca un Pablo, daudziem šī vieta ir zināma un to ir vērts apmeklēt;
1.rokkafejnīca, Pablo
- Sv.Trīsvienības baznīca iespaidīga ar lielajām koka ērģelēm un pilsētas panorāmu, uzkāpjot tornī;
- Rožu laukums;
- parks pie estrādes ”Pūt, vējiņi”;
- Dzintara smilšu pulkstenis;
- pludmale, īpaši vējainā laikā rudenī;
- ceļā uz Karostu koka paceļamais tilts;
grafitti
- protams, Karosta;
- pareizticīgo katedrāle – varena ar zelta kupoliem un fantastiskām svētbildēm;
Pareizticīgo katedrāle
- Ziemeļu un Dienvidu forti;
- Iesaku arī izbaudīt ekskursiju pa Karostas cietumu.
Man Liepāja visvairāk patīk ziemā, vakara stundās, kad tilti ir izgaismoti ar lampiņām, koki un laternas izrotāti ar gaismiņām un svētku ornamentiem un pat vienīgais pilsētas tramvajs ir saposies Ziemassvētku gaidās!
-
draugiem.lv delete
- 2009-11-17 20:51
draugiem.lv
Šo mega strauji augošo, tautā ļoti mīlēto un daudz apmeklēto sociālo saziņas portālu laikam pazīst visi. Liekas, ka Latvijā nav tādu cilvēku, kuri nebūtu vismaz kaut ko dzirdējuši par šo projektu. Par to liecina fakts, ka oficiāli reģistrējušies vairāk nekā 2,5 miljoni lietotāju, tai skaitā sabiedrībā zināmi cilvēki, politiķi, mūziķi, mazi bērni, pensionāri, omītes, mazmeitiņas un citi. Kā jau vairums no mums arī es esmu viens no tiem, kurš nu jau vairāku gadu garumā vairāk vai mazāk aktīvi apmeklējis šo lapu/portālu. Sākumā viss likās ļoti interesanti – piereģistrējies, ja tevi kāds uzaicina, ieliec savu bildi, aprakstu par sevi, savām interesēm, hobijiem, izveido galeriju. Viena no opcijām bija profila satistika. Tas bija kaut kas jauns, interesants. Tā teikt samaksā naudiņu un redzi kurš ir skatijies tavu profilu, vari apskatīt skolasbiedrus, viņu galerijas, kaimiņus un citus. Nu ok 0.35Ls par mēneša abonementu nav nekas daudz, bet laikam ejot šis projekts ir kļuvis par vistīrāko naudas pelnīšanas mašīnu – regulāri tiek piedāvātas visādas iespējas par ko tiek ņemta nauda. Tas jau nav nekas jauns vai slikts, ka īpāšnieks grib pelnīt, bet tā uzmācīgā pasniegšanas forma kā tāda. Uz visiem valsts svētkiem tiek piedāvās iepikot draugu, izpušķot eglīti, izdrāzt ķirbīti, sasist olas, uzvilkt Līgo vainagu un daudz ko citu, kas ne visiem liekas saistošs un interesants. Regulāri tiek piedāvāts piedalīties kaut kādās aptaujās, spēlēs, dalīties domās, meklēt slepenos pielūdzējus, tad vēl tās apnicīgās reklāmas un citi murgi… Ir vēl arī tāda lieta, kā draugu jubilejas. Redz, ja jau draugam šodien vārda vai dzimšanas diena, tad kā nu neapsveiksi, protams jānosūta vēstule, vai jāveic ieraksts drauga dienasgrāmatā. Tas teksts visiem draugiem un uz visiem svētkiem ir vienāds, vismaz 90% gadījumu jau nu noteikti. Un tā katru dienu kā atkarīgais čeko, kam šodien jubileja, jo ja nu gadijumā nepiefiksēsi un neapsveiksi tas nebūs labi. Tevi taču apsveica, bet tu nē… Ar vienu vārdu sakot pilnīgs sviests. Jādara tam reiz gals – delete my profile!
-
Mans mobiliņš
- 2009-11-16 22:57
Par cik ikdienā maizes darbs vairāk vai mazāk saistīts ar mobilajiem telefoniem, tad sanāk katru dienu dzirdēt dažādas atklāsmes un atsauksmes no lietotājiem par dažādiem telefona modeļiem. Tā nu vienu dienu aizdomājos – kad es sāku lietot mobilo telefonu, cik ilgs laiks pagājis? Kādi modeļi bijuši? Kāda pieredze izveidojusies…Modeļi bijuši daudz un dažādi, visus uzreiz pat nevar atcerēties. Ar pašu pirmo tā nav, to nevar aizmirst, tas bija Ericsson’s. Tāds liels, biezs klucis ar lielu antenu un zvana toni atbilstošu tā laika stilam. Bija arī divas baterijas, pirmā parasti izlādējās pēc viena saņemtā zvana pāris minušū garumā, otrā turējā vēl mazāk. Telefonu dabuju no drauga, kuram biju iedevis video magnetafonu, tā teikt barters uz pāris dienām
Ericsson
Tad sekoja pirmais paša pirktais Nokia 5110, maksāja 149Ls, ļoti dārgi tiem laikiem, alga toreiz bija 91Ls uz rokām, bet ne par to šis stāsts. Šis bija tā īsteni pirmais paša telefons. Bija labs!
Nokia 5110
Tad gāja laiks, telefoni mainijās viens pēc otra. Bija tāds kritisks periods, telefoni tika nozaudēti, nozagti, katru gadu tika pirkti pa pāris jauniem aparātiem. Visu modeļu bildes nelikšu, bet uzskaitīt varētu, ja vien kaut kas nav piemirsies, tad saraksts izskatās šādi –
-Ericsson’s kurš bildē, T610 un K700
-Nokia 3200, 3120, 3220, 3230, 3300, 3310 (divi gabali), 3330, 3410, 3510, 5110, 5210, 6020, 6100, 6110, 6610, 6270, 6500, 8800 sirocco un E51 (tiek lietots pašreiz)
Nokia E51
Kā jau var noprast favorīts ir Nokia. Arī pašreiz lietojamais Nokia E51 ir ļoti labs aparāts, nodrošina visu nepieciešamo – zvana, var sūtīt SMS, fotografēt, lietot internetu, ielikta 2GB atmiņas karte, ir kur glabāt bildes, var sinhronizēt ar PC. Uzticams telefons, kā jau visi Nokia. Laika gaitā ir pamainijušies telefona lietošanas paradumi, ja sākumā tikai zvanīja un sūtija SMS, tad tagad vidusmēra lietotājam prasības ir augušas – liels ekrāns, daudz vietas uz cietā diska, laba kamera priekš foto un video, radio, spēles, iespēja individualizēties un t.t. Man gan tas nav galvenais, bet secinājums – bija labi modeļi, bija ļoti labi, bija tādi, kurus vēl tagad nevaru saprast kāpēc pirku?!.. šis raksts ir kā sākums, kaut kam jaunam, nezināmam….iespējams tas būs iPhone
-
Laiks…
- 2009-11-15 19:44
Liekas, ka tas bija vakar, kad tika palaists NoFear.lv, bet izrādās jau tieši trīs mēneši pagājuši. Varētu likties, ka nekas nav darīts. Nav jau tā, ka neko negribas, vienkārši ir bijis daudz citu svarīgu lietu, kas jādara, kā jau katram no mums.
Laiks skrien tik ātri – diena aiz dienas, nedēļa aiz nedēļas, mēnesis aiz mēneša… un te nu mēs esam, rudens pagājis nemanot, bet liekas tikai nesen bija augusta beigas, vasaras pēdējais mēnesis, bērniem bija jāgatavojas skolai, pamazām kokiem lapas iekrāsojās rudens krāsās, bet tagad valsts svētki priekšā. Tie paies ātri, tad jau gada pēdējais mēnesis – decembris, kurš paies ātrāk nekā visi citi, jo priekšā Ziemassvētki un Jaunais 2010.gads un kārtējais gads būs aizvadīts. Ir lietas, kas notikušas tā kā mēs tās plānojām, ir bijuši neplānoti pārsteigumi, ne viss, kas noticis ir bijis labi, un ne viss, kas sākumā likās slikts tāds arī izrādijās. Protams ne visu arī mēs varam ietekmēt, un no nepārtrauktas vaimanāšanas un gaušanās jau labāk arī nepaliks… tāpēc mēs to nedarīsim! Šajā laikā ir bijušas arī labas lietas vai notikumi, kas paliks atmiņā un tikai ar laiku varēs pateikt, kas ir bijis patiesi labs un kas nē. Šis rudens-ziemas posms mums būs īpašs, bet par to citreiz…- Gulbju bērniem pirmais rudens-ziema vēl priekšā
-
Pabraucot pa vēja pilsētu
- 2009-08-16 02:01
Pabraucot pa Liepāju un tās apkārtni, izbaudot līkumotus ceļus, daudzas gājēju pārejas, luksoforus un nesteidzīgu dzīves ritmu, esmu priecīga atkal atgriezties pie ierastā – ātrums, dinamika, sastrēgumi, izrādīšanās un visa pārējā bez kā galvaspilsētā neiztikt.
Tā kā manas lauku mājas atrodas ārpus Liepājas, tad katru dienu ceļu uz darbu un atpakaļ mēroju ar labāko auto pasaulē – dienesta auto! Pirmajiem 10 km nebija ne vainas. Ceļš, lai arī vietām ļoti nelīdzens, jo remontētāji mums ir ”īpaši centīgi”, toties ar dažiem baudāmiem līkumiem. Varēja gan taisnākā gabalā auto jaudu izmēģināt, gan asākā līkumā stabilitāti pārbaudīt, gan vietējiem čunčinātājiem pazīmēties
Toties nākošie 10 km – tīrās šausmas! A9 šoseja – galvenais ceļš uz Liepāju, bet tikai divas joslas.Vietās, kur atļautais ātrums ir 90 km stundā, parasti jābrauc, precizēšu – jāvelkas ar 80 vai pat 70 km stundā. Kāpēc? Tāpēc, ka kaut kādi vietējie traktori nebrauc vis pa ceļa malu, kas ir pietiekami plata, vismaz vienam ritenim, bet gan pa ceļa vidu un visi pārējie smuki rindiņā nopakaļ. Vai arī starppilsētu autobusi, kuri, lēnā garā svilpojot, velkas, droši vien tādēļ, lai pasažieri neizripotu no braucoša busa, jo neba pirmā svaiguma ir šie transporta līdzekļi. Par apdzīšanu šeit velti domāts – ceļš līkumots un nepārredzams malā augošo liepu dēļ.Šķērsojot Liepājas robežu, jau pēc aptuveni viena kilometra ceļš manāmi kļūst platāks, joslas joprojām divas, bet ir iespējams apbraukt lēnos čunčinātājus. Jau tuvāk apdzīvotai vietai, pirmajiem luksoforiem, beidzot ir arī ilgi gaidītās četras joslas, lielākos krustojumos pat sešas. Sestā josla paredzēta, lai nogrieztos pa kreisi, tas nekas, ka luksofora papildsekcija deg tik dažas sekundes un paspēt nogriezties var tikai viens auto. Ja tas ir vecāka gadagājuma ”drapaks”, tad var gadīties arī pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, veicot manevru pa kreisi pie dzeltenās gaismas.
Tātad četras joslas, zīme 50 km stundā, manuprāt, šajā ceļa posmā varētu būt arī 70 km stundā – apkārt dažas lielākas celtnes, kurās saimnieciskā darbība ir minimāla, vai arī zaļi koki. Kā zināms, pie atļautā ātruma parastie autobraucēji palielina ātrumu līdz plus 20 km stundā, bet nesteidzīgais dzīves veids šeit ievieš savas korekcijas – 60 km stundā un ne km ātrāk, drīzāk lēnāk. Autobraucēji Liepājā šādā ātrumā pārvietojas gan pa pirmo, gan pa otro joslu.
Kopumā ņemot pašā pilsētā ceļa kvalitātei nav ne vainas – joslas smuki sazīmētas, luksofori darbojas, ceļa apzīmējumi ir, viss strādā. Tu brauc pa sev vajadzīgo maršrutu, piebremzē, lai palaistu gājēju, turpini braukt, atkal piebremzē, lai palaistu gājēju, atkal turpini braukt, atkal… Gājēju pārejas! Liekas, ka Liepājā drīzāk vajadzētu ieviest apzīmējumu ”braucēju pārejas”, jo gājēji te staigā kā ”kingi”. Pārejas ir sazīmētas ik pēc pārssimt metriem. Iespējams arī šis ir viens no iemesliem nesteidzīgajai braukšanai?!
Vairāk kā divas ar pusi nedēļas nebija neviens ”pacans”, kurš agresīvi brauktu, zīmētos un uzsvērtu savu krutumu. Žēl, tas vismaz piedotu kādu asumiņu vai smīnu sejā izraisītu. Nekas. Varbūt kādu citu reizi
-
Sākums…
- 2009-08-16 00:51
Beidzot tas ir noticis! Man ir sava lapa, vai kā tautā moderni saka – ”blogs”. Ilgs laiks pagājis kopš brīža, kad pirmo reizi sāku apsvērt domu par savu publisko dienasgrāmatu globālajā tīmeklī. Ja precīzi, tad tas bija apmēram 2 gadi atpakaļ. Liekas, vesela mūžība priekš mūsu dinamiskā dzīves ritma. Tā aktīvi sarosījos pirms kāda mēneša, līdz tam bija ilgstošas pārdomas un meklējumi. Kā jau visiem mūsdienu cilvēkiem, arī man trūkst laiks, lai paspētu paveikt visu, ko gribētos. Tehniskajām zināšanām arī ir jābūt, kas nebūt ne visiem ir.
Par laimi ir labi cilvēki, kas palīdz ar savu padomu, pieredzi tādiem kā man. Nav jau gluži tā, ka vispār neko no datoriem nesaprastu, bet adminstrēt lapu līdz šim nebija nācies. Bija jāapgūst kā maina dažādus lapu dizainus, kā izveido kategorijas, pievieno foto, video, rediģē un dzēš rakstus u.t.t.. Varbūt rūdītiem vīriem, kuriem daudzu lapu izstrādes aiz muguras liksies, ka šī lapa nekam neder, dizains nekāds, tēmas neaktuālas, bet es nemaz nepretendēju uz tādu statusu.
Domājot nosaukumu savai lapai, vārdu salikums ”NoFear.lv” radās spontāni, tam ir saistība ar suni, kurš ir pilnīgi atsaldēts radījums, bet ļoti mīļš saviem saimniekiem un par kuru te būs daudz rakstu un bilžu. Viņš tiešām ne no kā nebaidās! Rakstīšu par savām ikdienas gaitām, par sev tuvajiem cilvēkiem, par suņiem, it sevišķi – stafordšīras terjeriem, par BMW, kas man ļoti patīk, par to, ko redzu apkārt, kas man ir svarīgs un interesants. Lapu veidošu tādu, kura patīk man, nevis, lai maksimāli piesaistītu citus lietotājus.
Ne viss ir zelts, kas spīd!
