Sākumlapa / Personīgie / Mārtiņa Štāla blogs

Mārtiņa Štāla blogs

Nosaukums: Mārtiņa Štāla blogs
Adrese: http://martins.stals.lv/
Technorati reitings: 0
Google toolbar pagerank: 2

Satura vērtējums:

Rating: 0.0/5 (0 votes cast)

Dizaina vērtējums:

Rating: 5.0/5 (1 vote cast)

Resursa autori

Mārtiņš Štāls

  • Homoseksuālu cilvēku tiesības

    Izvērtējot man pieejamo informāciju un savas iekšējās sajūtas par to, kas ir seksuālā orientācija un kas ir cilvēktiesības, man radās priekšstats, ka homoseksuālu cilvēku tiesības ir nepamatoti ierobežotas un tas galvenokārt notiek sabiedrības uzskatu dēļ. Lai vairāk izprastu to, kādi ir cilvēku viedokļi un kāds viņu skatījumā būtu tiesiskais risinājums, es diskutēju ar daudziem cilvēkiem (tās nebija diskusijas Meierovica biedrībā, jo šobrīd tiek risināti citi aktuāli jautājumi, taču nav izslēgts, ka kādreiz šis tiesiskais aspekts varētu tikt vērtēts arī tur).

    Uzdodot jautājumu “Vai homoseksuāls cilvēks būtu tiesības salaulāties” pirmā atbilde lielākoties ir, ka nē. Tajos gadījumos es cenšos diskutēt un prasīt kāda ir viņu argumentācija un cenšos openēt šajā diskusijā. Pēc diskusijas, šie paši cilvēki bieži vien iedalās jau citos uzskatos, vieni vēl jo projām neuzskata, ka homoseksuāliem ļaudīm būtu tiesības, taču citi it kā ir secinājuši, ka tomēr salaulāties viņi drīkstētu, bet adoptēt bērnus nu gan nē. Vēl ir viena grupa cilvēku, kura būtu mīļā miera labad izdarīt tādu kā sabiedrības grupu vienošanos. Respektīvi, homoseksuāli ļaudis nedrīkstētu popularizēt savu dzīvesveidu ar gājieniem utml, par to viņi pretim saņemtu tiesības laulāties, bet arī šie cilvēki tomēr negribētu ļaut adoptēt bērnus šādām ģimenēm. Daudzi sauc šos gājienus par netikliem un pretīgiem, jo tajos tiekot reklamēta izvirtīgs dzīves veids, kas esot absolūti nepieņemami. Latvijā šo minoritāšu tiesību aizstāvji darbojas salīdzinoši nesen un tiem ir zems sabiedrības atbalsts.

    Tas nozīme, ka daļa sabiedrības jau ir gatava samierināties ar minoritāšu pārstāvju prasībām, iespējams, šis ir ātrākais veids, kā panākt savu tiesību aizsardzību. Iekļaut likumdošanā iespēju laulāties arī viendzimuma pāriem ar norunu, ja vien viņi vairāk nerīko gājienus un neliek uz to skatīties tradicionāli orientētiem un konservatīviem ļaudīm. Ok. Vienīgi šī ir tāda kā problēmas paslaucīšana zem tepiķa. Un šeit arī cilvēku viedokļi dalās, jo pietiekama liela daļa tomēr uzskata, ka seksuālā orientācija ir ģenētiski veidojusies un izpaužas instinktīvi un nekāda papildus informācija, ko viņš dzīves laikā uzņem visdrīzāk nespēj šo orientāciju mainīt. Arī es tā uzskatu, jo nespēju iedomāties, kā tas būtu, ka es aizietu uz gājienu vēl patusētos ar foršiem gejiem un paklausītos atbilstošu mūziku, un nu pēkšņi pārvērtētu savus uzkatus un mainītu savu orientāciju. Man tas šķiet vēl neiespējamāk, kā sākt rakstīt ar kreiso roku.

    Šinī ziņā cilvēkiem atkal ir savas teorijas. Pat to, ka cilvēku orientācija ir kā tāda skala, kurā vienā galā esošiem patīk puiši, bet otrā meitenes. Taču viņuprāt varētu būt kāds, kurš ir tuvu šai robežai, lai pārsvērtos no vienas patikšanas uz otru. Kas attiecas uz pārsvēršanos, es drīzāk domāju, ka tas ir moments, kurā tie cilvēki atzīstās paši sev, ka visu laiku ir centušies ietilpt kādos sabiedrības pieņemtos stereotipos. Bet ja cilvēki izvirza šādu varbūtību, iespējams, viņi tiešām jūtas tā, ka ne visiem ir spēcīgi izteikta šī orientācija. Jā nu tādā gadījumā tiešām, iespējams, pastāvētu risks kādam niecīgam procentam cilvēku mainīt orientāciju, pēc pieredzētā un uzzinātā. Savukārt, to es uztvertu kā izņēmumu, turklāt tam taču nav nekādas kritiskas sekas. Ja cilvēkam ir tradicionāla vai netradicionāla seksuāla orientācija, tas nekādā veidā nepārkāpj viņa līdzcilvēku tiesības.

    Daži uzdod jautājumu, bet ko par to saka baznīca. Manā skatījumā baznīca nav īsti uzņēmums, bet drīzāk sabiedriska organizācija, kurai ir senas tradīcijas un daudz biedru. Mani neviena baznīca īsti neuzrunā, jo tajā netiek runāts par man aktuāliem tematiem, piemēram, tehnoloģijām vai politiku. Taču uzskatu, ka baznīca daudz dod cilvēkiem, jo tā nodarbojas ar tādu kā masu un individuālo psihoterapiju, ļauj pārvarēt dažādas grūtības dzīvē. Diemžēl, baznīca spekulē ar absurdu informāciju, kas savukārt man nav pieņemami – vismaz šajā dzīves posmā es vēlos lietas saukt īstajos vārdos. Manuprāt, baznīcas dēļ savām pamatīgajām un senajām tradīcijām, nav spējušas mainīties laikam līdzi un tas dažās epizodēs izpaužas pat kā diskriminācija. Piemēram, daudzām konfesijām nav mācītāju sieviešu, tas pat tiek skaidrots kaut kādā dīvainā, vēsturiskā mani nepārliecinošā veidā. Labi, lai nu būtu. Viena organizācija ir konservatīva, bet otra liberāla – viņām ir jādiskutē savā starpā nevis vienai jāaizliedz kaut ko darīt otrai. Protams, ka minoritāšu pārstāvis visdrīzāk neiestāsies, kādā baznīcā un nelaulāsies tur, jo šīs organizācijas uzskati ir pilnīgi pretēji viņa uzskatiem. Abas šīs organizācijas var vienīgi aicināt pavērties uz situāciju no oponenta redzes viedokļa.

    Daļa diskutētāju pēc šādas diskusijas it kā sāk domāt, ka tiešām geji un lezbietes nerīko gājienu tādēļ, lai reklamētu cik viņi ir izvirtuši un nevēlas savervēt pēc iespējas vairāk biedru, bet lai cīnītos par sabiedrības attieksmes maiņu un savām tiesībām. Šajā brīdi daži diskutētāji pieļauj, ka varbūt tiešām šeit ir kāda diskriminācija, ka varbūt tiešām gejiem un lezbietēm vajadzētu dot tādas pašas tiesības kā pārējiem cilvēkiem. Šinī brīdi paliek tikai jautājums kā cilvēki uztver netradicionālu orientāciju – kā iedzimtu instinktīvu lietu, kas izveidojas cilvēkam vēl esot mātei vēderā, vai kā garīgu slimību, kuru šīs minoritātes mums cenšas uzspiest kā normu. Šobrīd nav izplatīti zvērus ārstēt no psihiskiem traucējumiem, taču ir zināms, ka arī zvēriem ir netradicionāla orientācija. Jautājums – vai tas nozīmē, ka šie zvēri ir izvirtuši vai, ka viņi ir garīgi slimi? Īpaši nav dzirdēts par gadījumiem, kad šī “psihiskā slimība” būtu tikusi izārstēta, protams, ar hipnozei un smadzeņu skalošanai līdzīgām metodēm, droši vien varētu panākt kaut kādus rezultātus, bet vai tas kaut ko pierāda.

    Daļa diskutētāji cenšas novest diskusiju līdz absurdam un saka, kurā brīdī tad būs tā robeža, kurā sabiedrība pateiks, ka tas nu gan nav pieņemami, ka precēties ar kazu, spaini vai bērnu gan ir nepieņemami. Šeit es domāju var argumentēt tā, ka ja kazai, spainim vai bērnam ir cilvēktiesības, viņš apzinās ko vēlas un viņam ir šādas lemšanas tiesības, tad arī šādas laulības būtu jāatļauj. Ar to es domāju, ka kazai un spainim nav cilvēktiesību, jo viņi nespēj juridiski korektā veidā formulēt savas vēlmes un noslēgt juridiski derīgus darījumus. Kas attiecas uz bērniem, tad kamēr viņi ir nepilngadīgi tikmēr viņi netiek uzskatīti par lemt spējīgiem. Iespējams, ka nepilngadīgie uzskata, ka šis vecuma slieksnis ir par augstu, bet viņu vecāki uzskata, ka tas ir par zemu, bet visai sabiedrības daļai ir skaidrs, ka nepilngadīgs bērns nav tiesīgs pieņemt šādus lēmumus. Arī pedofili apzinās to, ka viņu darbības ir pretlikumīgas un viņu tieksmes ir citu personu tiesības aizskarošas. Šie uzskati nekad nav bijis sabiedrības diskusijas temats. Nevienā attīstītā valstī vēl neviena sabiedrība nav nonākusi tik tālu, lai diskutētu par šādām lietām, tas iespējams nozīmē, ka sabiedrība šo vienmēr uzskatīs par sarkano līniju un ka šis salīdzinājums ir nevietā.

    Pat tie kas uzskata, ka vajadzētu atļaut viendzimuma laulības, tomēr uzskata, ka adoptēt bērnus šādam pārim nevajadzētu. Lai arī tas, kāda dzimuma vecāki ir bērnam, vēl negarantē pilnīgi neko. Viņu prāt šādam bērnam netiks pilnvērtīgi attīstītas visas prasmes gan tās, kas piemīt vīriešu dzimuma vecākiem, gan tās kas sieviešu dzimumam. Var jau būt – un tādā gadījumā bērns būtu apdalīts, jeb nu šeit viņam tiktu ierobežotas viņa iespējas. Šeit varētu mēģināt izsvērt, kas ir lielāks ļaunums, tas ka bērnam vispār nav vecāku vai tas, ka viņam ir viena dzimuma vecāki. Mūsdienu Latvijā vienozīmīgi, ka bērns būs cietējs, ja viņam homoseksuāli vecāki, bet tas notiks sabiedrības attieksmes dēļ. Līdzīgi, kā viņa vecāki tiks diskriminēti, tā tiks diskriminēts šis bērns. Bet tad ir jāsaka, ka šos cilvēktiesību pārkāpumus izdara nevis šīs minoritātes pārstāvji, bet atkal tradicionāli orientēto uzskatu pārstāvji.

    Kādēļ mani uztrauc šis jautājums? Esmu tā sauktās tradicionālās orientācijas pārstāvis, taču man interesē ikviena mūsu sabiedrības dalībnieka tiesības, jo es nevēlos būt diskriminētā sabiedrības dalībnieka vietā. Es vēlos, lai man būtu tādas pašas tiesības kā citiem.

    Šobrīd liela sabiedrība daļa tomēr nosoda diskrimināciju. Viņi saprot, ka arī sievietes drīkst vēlēt, ka arī melnādainiem un invalīdiem ir tiesības braukt sabiedriskajā transportā, bet geju un lezbiešu laulības tomēr nebūtu atļaujamas. Es gan tomēr aicinātu neizteikt uzreiz kategorisku spriedumu, par kuru tev trūkst informācijas. Es, piemēram, diskutēju un cenšos uzzināt pēc iespējas vairāk argumentus par un pret, lai izprastu šo momentu. Domāju, ka izpratne vienam par otra situāciju ir tieši tā, kas Latvijas sabiedrībai trūkst. Tādēļ mēs esam egoistiski un pirmkārt rūpējamies par savām iespējām un tiesībām, un vispārējas, vienlīdzīgas tiesības mums nebūt nav pirmajā vietā. Laikam ejot uzskati mainās, šobrī, piemēram, vairs nav modē dedzināt cilvēkus, kas nodarbojas ar ķecerību, piemēram, raksta blogā baznīcai nepieņemamas lietas vai izmantot vergu “čaklās” darba rokas. Tas, kā es redzu attīstības tendences ir, ka visu laiku turpināsies cīņa par cilvēktiesību aspektiem un tie kļūs arvien liberālāki. Iespējams, pēc 250 gadiem, tiks izmantot mākslīgais intelekts, lai precīzi nodefinētu kādā veidā vienas vai otras tiesības būtu jāievēro tā, lai tās neierobežotu citas tiesības.

    P.S. Neraksties jēlības komentāros, bet uzrakstiet kā jūs jūtaties par šiem jautājumiem – papildiniet ar argumentiem vai padalieties ar kādām idejām. Atcerieties, ka likums ir tas ko sabiedrība pieņem un Saeima apstiprina, ja jūs nevēlaties likumus ievērot, tad jūs sabiedrība izolēs no sevīm. Savukārt, ja jums likums šķiet netaisns, tad jums ir jācīnās par savām tiesībām.

    Konservatīvi noskaņotajai Rīgas domei es ieteiktu pavērties uz minoritāšu gājienu, kā uz tūrisma iespēju.

  • Valstiskums reģionos

    Vakar vakārā atgriezos no Jaunpils, kur iepazīstinājām ar to, kas ir Meierovica biedrība un apmainījāmies viedokļiem. Prieks par to cik konstruktīva bija izdevusies saruna. Man pašam šīs sarunas rezultātā radās dažas pārdomas tieši reģionu kontekstā.

    Tātad ir dzirdēts, ka reģionālā reforma, skolu tīklu optimizācija, vienotās ātrās palīdzība izveide daudzus neapmierināja. Bieži vien šādās reformās grūti ir salīdzināt kvantitatīvus rādītājus ar kvalitatīviem un tādēļ jo īpaša loma ir dažādiem subjektīviem viedokļiem no kuriem ir grūti atšķirt spēju prezentēt savu viedokli no tiešām būtiskas argumentācijas. Tādēļ ne katram ir sapratams vai Jūrmalas ātrā palīdzības vadības ambīcijas vai tiešām būtisks kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls protestiem par Jūrmalas ātrās palīdzības saglabāšanu līdzšinējā statusā.

    Ir politiskās partijas, kuras ļoti precīzi ir novērojušas cilvēku (vēlētāju) vēlmi rūpēties tieši par sevi un sevi skarošiem jautājumiem. Tas ir loģiski un no tā izriet, ka vēlētājs izvirza tos politiķus no sava vidus, kas sola nodrošināt šo lokālo jautājumu risinājumu, piemēram, jūrskolu, tehnikumu vai slimnīcu saglabāšanu un neapvienošanu. Diemžēl, samazināta budžeta apstākļos, nākas kaut ko optimizēt un no kaut kā atteikties, tādēļ skaidrs, ka nevarēs visi politiķi izpildīt savus solījumus un tad sanāk vilšanās (deputāts Jānis Klaužs pamet TP, jo tā nespēja nodrošināt Līvānu slimnīcas saglabāšanu).

    Tādēļ es esmu pret šādu lokālu domāšanu – mana ministrija, mans pagasts, mūsu slimnīca. Ja problēmas ir valstiskas, tad tās nedrīgs risināt ar lokālām metodēm, piemēram, tās pašvaldības, kas neievēlēs mūsu deputātus, tās arī paliks bez pienācīga atbalsta. Ir nepieciešami valstiski definēti kritēriji pēc kuriem izlems vai un kam un kur palikt. Pēc būtības šie kritēriji ir sabiedrības vienošanās cik un par ko nevis kam tā ir gatava maksāt.

    Attīstītāks reģions vienmēr varēs izkonkurēt mazāk attīstītu vai retāk apdzīvotu, piemēram, Latviju-Zviedrija; Vācija-Grieķiju; Roja-Mērsragu. Kāpēc vajadzīgs investēt mazāk rentablos reģionos – laukos? Pat ja ne tikai tur dzīvojošo cilvēku dēļ, laukos ir raksturīga saimnieciskā darbība, kas nav raksturīga pilsētām. Atņemot reģioniem darbaspēku un neļaujot tiem attīstīties, pilsētas pēc būtības paliek bez šiem produktiem un pakalpojumiem, piemēram, paliek dārgāka un mazāka apjoma pārtikas produktu ražošana, jo tā nav pietiekami nodrošināta ar kvalificētu darba spēku un saistītajiem pakalpojumiem un tas pats notiek arī ar citām laukiem raksturīgām saimnieciskās darbības sfērām. Kam turklāt nāk līdzi smagas sociālas sekas – degradācija.

    Tādēļ lauki ir kaut kas tāds, kas prasa dotācijas, lai dotu spēju reģionam attīstīt infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību. Līdzīgi, kā ES finansējums jaunājām dalībvalstīm, kurš diemžēl kā rāda laiks ir nepietiekams vai arī piešķirts veidā, kurš nenodrošina līdzvērtīgu sociālo aizsardzību visā ES.

    Tas nozīmē, ka reģionu vēlētājiem un politiķiem ir jāstrādā pie koncepcijas, kas ļautu attīstīties reģioniem kā tādiem, nevies ļautu vienai skolai izdzīvot uz citas rēķina. Šeit piemēru var ņemt no NĪN, kuru maksā no piederošā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, citiem vārdiem sakot bagātais maksā vairāk.

    Vai es vēlos, lai nevienam nebūtu motivācijas kļūt bagātam? Nē – es vēlos nevis, lai tas kurš strādā un tas kurš nē saņemtu līdzīgu attalgojumu, bet gan lai tie, kuru darba augļi padara bagātus citus arī tiktu pienācīgi attalgoti.

    Kadastrālo vērtību lielā mērā nosaka, šīs īpašuma potenciāls, piemēram, to var izīrēt par dārgu naudu restorānam, jo ir plaša zāle un smuks skats, vai arī telpas atrodas blīvi apdzīvotā vietā, tādēļ tās ir pateicīgas veikala veidošanai utml. Pašvaldība attīstot infrasatruktūru un piesaistot iedzīvotājus audzē šo kadastrālo vērtību. Rezultātā NĪN maksās vairāk bagātie, bet arī saņems vairāk bagātās pašvaldības. Šeit varētu būt vēl viens valsts regulējums, kurš notiektu virs kādas vidējās kadastrālās vērtības vieta, kurā atrodas šie īpašums jau ir gana attīstīta un urbanizēta, lai vairs nebūtu nepieciešams šos līdzekļus investēt šāda veida attīstībā, bet tie būtu novirzāmi reģionu attīstībai, kas pēc būtības savā veidā apkalpo šo urbanizēto centru. Īsāk sakot vēl viens mehānisms (bez IIN izlīdzināšanas fonda) kā novirzīt līdzekļus reģionu attīstībai. Šos līdzekļus varētu sadalīt proporcionāli vai pēc īpaši atbalstāmo reģionu principa. Attīstītās pilsētas rāda, ka intelektuālā darba īpatsvars ar garajām darba stundām un blīvā apdzīvotība ir pamats negatīvam demogrāfiskajam pieaugumam. Šis ir vēl viens iemesls kādēļ valstij ir jānosaka šī kārtība nevis Rīgas mēram ar vicemēru, kuru plāns saprotams, ka ir pilnīgi pretējs – saņem līdzekļus no Rīgas apkārtnes, lai vēl vairāk attīstītu galvaspilsētu, bet diemžēl arī paplašinātu sociālo plaisu starp pilsētu un laukiem.

    Un vēlreiz vēlētāji! Prasiet pareizās lietas, jo ja jūs prasīsiet, lai cilvēks būtu centrā, tad tas notiks kādu citu cilvēku no centra pastumjot malā.

  • Devalvācija ir trīssoļlēciena viens solis

    Paldies Jānim Garančam(SCP), kurš aizvakar (2010.07.06) noorganizēja ekonomistu tikšanos uz kuru tika uzaicināti Gatis Kokins, Jānis Ošlejs un Jānis Bērziņš no SCP, Jeffrey Sommers (SSERiga), Vidvuds Beldavs un citi kā viesi. Lai arī diskusija bija domāta tāda, kurā ekonomisti varētu mēģināt aizstāvēt savus dažādos viedokļus, bet beigās kā parasti izrādījās, ka šie viedokļi nemaz nav tik atšķirīgi. Ļoti jauki, ka es neesmu ekonomikas doktors, jo tad man mainīt savus līdzšinējos uzskatus būtu grūti un kaunpilni, bet es vēl joprojām turpinu vadīties pēc loģiskiem argumentiem un faktiem, kas mani pārliecina.

    Savā rakstā devalvācija – mans redzējums, es analizēju tikai pašu devalvācijas faktu kā tādu. Līdz ar to es vēl jo projām piekrītu saviem argumentiem, bet secinu, ka nav jārunā par devalvāciju, bet ir jārunā par ekonomikas attīstības plānu, kurā tikai viens no soļiem būtu šis lata emitēšanas moments. Es līdz šim uz pasauli skatījos, kā uz bariņu cilvēku, kur viens aizņemas no otra, otrs atdod pirmajam parādu utt. Diemžēl, pasaulē šādas morālās attiecības neeksistē. Pasaulē manipulācija ar parādiem, devalvāciju utml ir pilnīgi normāla prakse. Tie ir normāli spēles noteikumi, ka valstis mēdz nonākt situācijā, kurā tās atjauno savu ekonomisko attīstības stāvokli izmantojot dažādus paņēmienus.

    Kā tās valstis tik tāli nonāca? Jā! Šeit mēs pārmetam sev un Grieķi sev, ka ir dzīvojuši izšķērdīgi un nav domājuši par rītdienu. Tā ir taisnība, bet šeit darbojās brīvā tirgus principi, kas jebkurā gadījumā prasītu ekonomikas saspiešanu, lai normalizētu importa/eksporta bilanci. Tātad, tas ir tikai laika jautājums, kad kāda attīstīta valsts pārpludinās citu mazāk attīstītu valsti ar importa precēm un kredītiem. Tas nozīmē, ka man arī jāatkāpjas no Constantus idejas. Tā neļautu nevienai valstij devalvēt valūtu, bet tā negarantē to ka kāda valsts nespēj nonākt tādos parādos, ka tā vairs nespēj norēķināties par saistībām. Tas nozīmē, ka šāds instruments valstīm vēl joprojām ir vajadzīgs.

    Eiropas Savienība ir izveidojusi vienotu valūtu, tas ir jauki, bet tā kā ES nav vismaz daļēji kopīga budžeta, tad eiro ir ierobežojošs mehānisms tādām valstīm kā Spānija, Grieķija un drīzumā(jo ievieš eiro) arī Igaunija. Šobrīd ES “vecās” dalībvalstis eksportē preces uz “jaunajām”, turklāt nodrošina tās ar kredītiem.  Tas gribot negribot noved pie tā, ka vieni galvenokārt eksportē, bet otri importē. Eirozona šinī situācijā ir kā cietums, tu nevari nekur aizbēgt tev jāēd ir tas ko tev pienes pie restēm. Risinājums, šeit būtu vienkāršs – ES ir daudz vairāk jākļūst par vienotu sistēmu. Šobrīd mēs esam Mērsrags un Roja jeb katrs par sevīm, taču mums ir jākļūst par vienu novadu. Obligātā veselības apdrošināšana par kuru es runāju, kā galveno ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentu, būtu ieviešams visā ES, tā jebkurš ES pilsonis varētu ārstēties jebkurā valstī un tas pat ļautu optimizēt pacientu plūsmas (šobrīd ir iespēja ārstēties jebkur ES, bet budžets nav centralizēts). Šāda sistēma nodrošinātu būtisku valsts funkciju apmaksu no ES budžeta. Vēl varētu savienot pensijas vienotā sistēmā, tad Vācija nevarētu teikt saspiediet savu budžetu, turpiniet no mums aizņemties, dzīvojiet ar nepareizu importa/eksporta bilanci un gaidiet katastrofu. Vienotas ES gadījumā, cilvēki nepaliktu bez būtiskiem pakalpojumiem – pensijām, veselības aprūpes utml.

    Ir divas devalvācijas. Šobrīd notiek iekšējā, jeb izdevumu samazināšana un ienākuma līmeņa samazināšana. Taču nu jau visi nelietderīgie tēriņi ir samazināti un turpinot šos samazinājumus izmantojot šo mehānismu, draud tikt pārkāptas tā saucamās sarkanajās līnijas, jeb nāksies samazināt veselības budžetu, pensijas arī kultūra, aizsardzība un iekšlietas signalizē, ka jau ir samazinājušas savus izdevumus līdz saprātīgam minimumam. Tātad tauciņi ir nodzīti, bet viss ko mēs dzirdam ir ka šeit vajadzētu līdzekļus, tur vajadzētu līdzekļus. Un tā ir taisnība, lai Latvija varētu attīstīties, tai ir jānodrošina savi uzņēmēji ar kredītiem. Šobrīd maksa par studijām dažviet ir tik augsta, ka to vairs nevar atļauties jebkurš, šīs summas būtu vairāk jāapmaksā no valsts budžeta. Arī obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai būtu vajadzīgs finansējums. Nepieciešams arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums. Zinātnei budžets jau sen kā ir tik “liels” kā ienākumi dažam labam preču tirdzniecības tīkla īpašniekam. Tā ir šaušana sev kājā.

    Demogrāfiskā sistēma summā ar aizbraucošiem tautiešiem vairs neļauj lēnām būvēt savu valsti no nulles pamazām norēķinoties par neapdomīgi aizņemtajiem kredītiem. Tādēļ ekonomikas atveseļošanās plāns varētu būt sekojošs:

    • veidot nodokļu sistēmu sociāli taisnīgu – samazināt nodokļus slogu strādājošajiem, apliekot neražojošus aktīvus un patēriņu;
    • ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu un citus sociāli aizsargājošus un nodokļus maksāt motivējošus mehānismus;
    • ieviest korupciju mazinošus un tirgu liberalizējošus mehānismus;
    • šo plānu izdiskutēt valdībai, centrālajai bankai un komercbankām, jo šim plānam nepieciešamie līdzekļi būtu jāemitē. Tā kā komercbankām veidosies milzīgi zaudējumi, tad ir jāatrod kompromiss, kurā iedzīvotājiem ļauj konvertēt kredītus latos, daļu starpības sedz valsts, bet daļu komercbankas. Iedzīvotājiem jārēķinās ar inflāciju un mazāku spēju iegādāties importa preces, taču atjaunosies darba tirgus un vietējo preču patēriņš;
    • valsts ar kredītu palīdzību atbalsta ražotājus un palīdz piesaistīt Eiropas struktūrfondus;
    • valsts organizē mājokļu siltināšanas programmu, paralēli ES finansējumam piešķirot savējos, tas rezultātā dos ietaupījumu uz apkures izmaksām(importu) un radīs darbavietas;
    • valsts atbalsts enerģijas iegūšanai no atjaunojamiem resursiem;
    • atbalsts izglītībai (jāpaaugstina kvalitāte un pieejamība) un zinātnei (līdz šim nepiemērotā apjomā; prioritāte valsts un uzņēmēju pasūtījumiem, bet arī izpēte tehnoloģiskiem risinājumiem, kuri negarantē momentānu peļņu);
    • veicināt profesionālu un patriotiski motivētu cilvēku nokļūšanu Saeimā un valdībā, mainot līdzšinējos finansējuma piesaistes mehānismus, kā arī mazinot politisko uzskatu sadrumstalotību. Dot pilsoņiem ērtākus mehānismus savas gribas izteikšanai;
    • atvieglot uzņēmēju/privātpersonu maksātnespējas procedūra; nodokļu amnestijas periods – pēc tam VID pārbaudes;
    • jāievieš banku un kredītus izsniedzošu iestāžu stingrāku kontrole, jāmazina spekulatīvos darījumos radītu parādu apjoma bankām īpatsvars.

    Šāda plāna realizēšana būtu Latvijas ekonomikas uzplaukuma iemesls. Pretējā gadījumā kardinālas pārmaiņas nenotiks. Ir negatīva demogrāfiskā situācija un notiek iedzīvotāju darbspējas vecumā aizbraukšana uz ārzemēm, tas var novest pie nabadzības un valsts vājuma pasaules arēnā, kas apdraud nacionālo eksistenci.

    Mums trūka pieredzes un mums krīze izpaužas smagāk kā citās valstīs, lai arī eksperti skaidri signalizēja par briestošajām problēmām, tika pieļauts daudzas kļūdas. Tagad eksperti ziņo par iespējamiem attīstības scenārijiem, taču vēlētāja izpratne par procesiem atkal neļauj politiķiem rīkoties pareizi. Politiķi ir spiesti rīkoties vadoties pēc sabiedriskās domas jo īpaši vēlēšanu gadā. Pilsoņu prasībām ir jābūt kvalitatīvām, cilvēku aptaujās ir jāatspoguļojas viņu erudīcijai nevis manipulācijām sabiedriskajā telpā. Tev nav jātic ne man ne kādam politiķim, bet lasi, izglītojies, diskutē un nonāc pie pareizajiem slēdzieniem, tikai tā tu varēsi zināt ko tieši tu sagaidi no politiķiem. Tikai tā tu zināsi, kuras idejas aizstāvēt.

  • Biznesa pamatu nometne Neretā

    Svētdien (2010.07.04) biju Neretā. Uz pārrobežas sadarbības biznesa nometni tur mani uzaicināja Meierovica biedrības biedrene Eva Birzniece no Pro Futuro, kura mani “skaļi” pieteica kā uzņēmēju. Protams, man ir daudzas tēzes un arī sava pieredze, kuru nodot tālāk. Man vislabāk patiktu runāt par to, kā sakārtot lietas politiskajā līmenī, tā lai biznesam dotu motivāciju attīstīties, taču nometnes dalībnieki (daļa latviešu un daļa lietuviešu skolnieki) ar saviem jautājumiem, mani novirzīja uz diskusiju par augstu pievienoto vērtību un to kā ir iespējams pelnīt bez milzīgām investīcijām. Par to, ka mūsdienās ir jāprot sevi “pārdot” un ka milzīga nozīme ir kontaktiem un zīmolam. Tādā veidā ir iespējams nonākt pie tā pamata, kas ir nepieciešams tāda biznesa izveidei, kuram piesaista investīcijas vai ņem kredītus. Šiem jauniešiem patika ideja par mājas lapu veidošanu, jo tas ir kaut kas ar ko tie saskaras ikdienā un tīri tehnoloģiski spēj iztēloties, kas un kā notiek.

    nereta_biznesa_pamati

    Aptuveni šāda bija mana uzruna:

    Hello. My Name is Mārtiņš Štāls i’m a software developer. I’m Microsoft certified specialist but i also work with opensorce software as well. My main job is at Latvijas Finieris as senior software developer. Latvijas Finieris is one of top taxpayers in Latvia. Latvijas Finieris history starts at 1873. when first plant Latvijas Bērzs was founded. Latvijas Finieris produces birch plywood. To produce plywood, first you need is veneer. Veneer is thin layer of wood that is peeled of the log. When multiple veneer layers are glued together, the plywood is produced. There are different products of plywood for a different usage for example: in cars, trucks, boats, ships, furniture, for construction and more. Latvijas Finieris have branch Likmere in Lithuania, Ukmerģe it produces veneer from Lithuanian birch.

    That’s about it. I mean there is no much of a natural resources available in Baltic States. So how can we be competitive if we need to import resources and our taxes are not low? What should we do – reduce taxes? Maybe. But how come that other states in European Union have high taxes? That’s becouse knowledge, technologies, culture and history are also a value. Healthy and happy people can produce more. These are the services that are paid by the goverment. This means that we need to pay more taxes, to increase government budget. I would like to live in a country, that has high social standarts, education level and developed infrastructure. But this is not the way how all people see the future of Latvia. Why? Becouse some ar old and can’t wait, some are lazy and don’t want to study and some just haven’t thought about it. All of them wants fast results, like reduce taxes, build homes, sell some government property.

    And if there is such demand than there is also supply – a political parties, that promise fast results. Usually this is populism, to seize the power in the country. Such politicians may be related with some businessman and that involves corruption. There are public organizations that are against the short-term thinking and corruption. For example Meierovics society whitch i’am member of. Meierovics society goal is that political decisions would be made based on moral values. Corruptions distorts competition, so it’s against the free marker.  If the competition is distorted, the development of business is endangerd. That means that most of people suffer because of these few politicians and business man. Meierovics society is for progressive change that has to be made. One thing that citizens can do is participate in elections. Citizens have to choose politicians, that respect moral values, the ones who are less populists and who have long-term thinking (that may even include raising taxes). Of course to discover populism you have to be knowledgable enough. Knowledge and education is another resource. It’s hard to gain but its very valuable. So it’s worth to pay high taxes if it’s spent for educations. Some of you soon will end school and have to decide what to do further. The formula is simple do what you like the most, do what you are most succesful at. Yes. There are highly paid jobs out there, but you will get tired of doing something that you don’t like. Money won’t make you happy forever. Any questions? If you like to read more of my views, you may visist stals.lv.

  • Prom no Rīgas

    Šorīt pēc ilgiem gadiem atkal gāju pa Avotu ielu uz darbu, ik pa laikam aizturēdams elpu, lai neievilktu nāsīs spēcīgo urīna smārdu, kuram izšaujoties no vārtrūmēm man šķita, ka es sajūtu kā tas nosēžas uz manas ādas. 7:00 no rīta ielas ir tukšas, vien trīs alkašenes pieturā smēķē vienu cigareti un kāda meitene bez kurpēm atgriežas no ballītes. Laikam, jau “mazajā Parīzē” darba cilvēkiem nav. Uzņēmumi, kuri kādreiz tur bija ir aizvērušies un to vietā ir atvēries apbedīšanas birojs, tos jau laikam krīze neskar.

    Ejot cauri tirgum garām spirt-vodka-sigareti vīram atkal ievelku gaisu, jo šķiet ka kanālā tiek iepludināti visi tirgus atkritumi, kas kombinācijā veido kaut ko tādu, kam latviešu valodā nav apzīmējuma. Par smakas klātbūtni liecina divu apsargu intensīvā smēķēšana. Ir jau arī kaut kas gaišs šajā rītā un tās ir kāda garmataina vīra acis ar Mensona lēcām (gaiša acs varavīksnesne).

    Diemžēl jau nāca mans tramvajs un nepaspēju iegādāties savu pirmo e-talonu, tādēļ kārtējo reizi maksāju tramvajā 70 santīmus (droši vien pēc pieciem gadiem lasīšu šo un nopūzdamies secināšu: “jā toreiz gan bija lētas biļetes”).

    Sēžu tramvajā, kurā nav kondicionēts, bet gan bezgaiss, un lasu apollo ziņas savā telefonā. Ziemeļu koridors tā, ziemeļkoridors šitā, 4 miljoni tur 1,5 miljardi šitur. Ļoti jauki. Man gan vairāk interesē par Dienvidu tiltu. Par laimi ir arī virsraksts - Jaunais Rīgas “rēgs”?, kurā ir publicētas bildes ar to kā izkatās tas, ka nepietika naudiņas, lai pabeigtu tiltu.

    Nu labi, tas ka nav kondicionieris tramvajā par braucienu, kurā es maksāju 70 santīmus, kurš pieder uzņēmumam, kura transportlīdzekļu iegāde ir tikusi sadārdzināta par 1,8 miljoniem eiro un kuru jaunieviestā sistēma 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem dārgāk nekā iepriekšējā līdzīgā sistēma, jau man nedod tiesības kādu saukt par zagli. Var jau būt, ka Rīgas domē vajadzētu pāris jaunus kabinetus – grēksūdzes un cietuma kabinetus.

    Bet es balsošu ar kājām, es aiziešu no šīs netīrās pilsētas un manus ~500 latus gadā saņems Jelgavas pilsēta, kurā nav jābrauc ar mašīnu, lai no rīta varētu paskriet, nav jalavierē starp urīna peļķēm un nav jāizvēlas starp alkoholu, līmi vai narkotikām.

    Nav jau tā, ka visi valsts pakalpojumu digitalizācijas miljoni būtu pilnīīgi nelietderīgi iztērēti, tomēr ir iespējams elektroniski deklarēties citā adresē un par laimi to var izdarīt ar swedbankas autentifikāciju un nemaz nav vajadzīgs dārgais  e-paraksts vai vēl Eiropas daudzmiljonu nepagūtais projekts e-iD.

    Šis bija emocionāls solis un tagad man nāksies domāt, kā nokārtot manus dokumentus ar VID, bet vienalga es visus aicinu tā rīkoties. Rīga ir atvars, un jo ātrāk jūs tiksiet prom no turienes jo labāk. Reģionos minimālā alga mēdz būt maksimālā alga, bet Rīga vēl grib izveidot likumu, kur piepilsētā esošie pagasti maksātu tai par urīna peļķēm un nodzertiem likteņiem.

  • Ghetto Business

    Par biznesa uzsākšanas un attīstīšanas pamatu tiek uzskatītas investīcijas un kredīti, bet ko darīt ja šie instrumenti ir tik augstā plauktā, ka mēs ar savām īsajām kājelēm un ročelēm netiekam tiem pakaļ. Šobrīd cilvēki ir bez darba un daudzi no viņiem sēž un gaida labākus laikus. Jā nu tiem kam nav nekādu prasmju vai spēju un apņēmības, tā laikam arī vajag darīt. Savukārt tiem, kas tādi nav vajag tikai uzlādēt savu optimismu, pazemināt dzīves standartus un sākt domāt “ārpus kastes” jeb radoši. Vajag koncentrēties uz citām vērtībām. Piemēram, daudzi uzņēmumi kā savu galveno vērtību minēs savus darbiniekus, savus klientus vai savu specifisko pieredzi. Kā redzams, neviena no šīm lietām nav tiešā veidā konvertējamas no naudas. Tas nozīmē, ka galvenais uzņēmēja instruments ir darbs. Jā nauda atrisina daudzas problēmas, bet iesākumam uzņēmēja pirmais uzdevums ir nodrošināt sevi ar tādu naudas plūsmu, lai tas būtu paēdis. (Tas protams nav trekno gadus uzstādījums: peļņa jau pirmajā gadā un Cayenne saimnieciskās darbības veikšanai). Turpmāk es minēšu dažus, piemērus, kas tikai ilustrē radošas pieejas pielietošanu, nevis paziņo gatavu biznesa modeli, kurā ir atrisinātas visas juridiskās nianses.

    Ūdens piegādātājs

    Ir informācija, ka dzeramais ūdens pēc kvalitātes kritērijiem īpaši neatšķiras no krāna ūdens, tādēļ var secināt ka arī krāna ūdeni var dzert. Iztērējot nelielu summu vari iegādāties riteni, plastmasas ūdens bundžas un pats pagatavot pāris koka statīvus. Šis ir nepieciešamais komplekts, lai uzsāktu ūdens piegādes biznesu. Tavs klients ir mazs uzņēmums, kurš taupa katru santīmu, taču pats nevēlas liet plastmasas bundžā ūdeni. Klientus tu iegūsti tā, ka piedāvā viņiem zemākas cenas  nekā to dara lielie piegādātāji. Zemākas cenas tu vari atļauties jo: tu esi pašnodarbinātā persona un nodokļi tev ir zemāki nekā uzņēmumam, tev nav biroja vai noliktavas, tavs transportlīdzeklis ir ritenis, tu vadā tukšas bundžas un uzpildi tās jau pie klienta, nav arī jāmaksā dabas resursu nodoklis. Protams, kādam klientam varētu nepatikt, tas ka tu uzpildi ūdeni viņa paša tualetē no izlietnes, tad jādomā ir par jauna pakalpojuma ieviešanu, tu ved ratiņos pilnas bundžas un tad tās uzstādi.

    Apģērbu patērētāju tīkls

    Konkurences padome ir secinājusi, ka drēbēm un kosmētikai ir milzīgs uzcenojums. Tiem, kas iepērkas  Vācijā un eBay, tas arī ir skaidrs. Latvijas tirgus ir maziņš un tā laikam arī galvenā problēma, taču ir niša apģērbu patērētāju tīklam. Kā tas notiek? Viss sākas ar vienu cilvēku, kurš aizbrauc uz ārzemēm uz veikalu. Tālāk šīs preces un cenas tiek reklamētas saviem paziņām un radiniekiem. Viņi pasūta tev arī ko viņi vēlas. Labi ja tev ir apģērbu katalogs ar cenām, ja nav tad vari arī nofotografēt un pierakstīt cenas. Lai nu, kā šim patērētāju tīklam ir visu laiku jāpieaicina jauni dalībnieki. To var izdarīt tā ka ievieš atlaides tiem, kas piesaista klientus. Ar laiku apgrozījums būs tik liels, ka varēs atļauties arī transportlīdzekli, kas pārvadā šīs mantas. Pie konstanti augoša pieprasījuma jau ir iespējamas pārrunas un līgumi ar lieliem apģērbu tirgotājiem. Ar laiku arī varēs veidot savu noliktavu un optimizēt iegādes principus. Tikai vēlams būtu palikt pie sistēmas – ir konsultants un pie viņa tiek pasūtīts nepieciešamās preces. Tas tādēļ, lai nebūtu jāveido veikali, jātērē līdzekļi mārketingam un jānodarbojas ar sarežģītu loģistiku.

    Omes ņamīgie kartupeļu čipsi

    Ja kāds paskatās cik maksā čipsi kilogramā, tad viņam noteikti mati[ja vien tādi ir] saceļas stāvus. Iespējams, ka puse no šīs summas ir tērēta mārketingam, bet lai nu kā reklāma nav tā, kas dod lielisku garšu. Es čipsus gribētu redzēt tādus: taisītus no kartupeļiem, no īstām šķēlēm un no biezām šķēlēm. To ražošana ir vienkārša – sagriež biezās šķēlēs kartupeli un apcep to eļļā, apber ar garšvielām. Šķēlēm tomēr jābūt pietiekami plānām, lai pats čipsis vēl jo projām būtu kraukšķīgs nevis ar miltainu vidu. Kur te bizness? Vajag izstrādāt pārīti gardas receptes, piesaistīt lauku tantes, kam ir kartupeļi, kas māk apcept tos eļļā un apbērt ar garšvielām. Tu pats vari viņus safasēt – sākumā ar roku, tas pat būtu kā tāds īpašs dizains, kādu nevar panākt uz lielajām fasēšanas līnijām. Sākumā tu tirgo savu produkciju dažādos gadatirdziņos, ekoloģiskajos veikaliņos un mazajos veikalu tīklos. Pieprasījumam augot, tev jāpiesaista vairāk tantes un arī jādomā, par jaunu produktu radīšanu, piemēram, burkānu standziņas (šī gan ir mana ideja ar kuru es iespējams vēlos iekarot visu uzgrauzēju sirdis, bet pagaidām man nav radusies galējā recepte. Pagaidām tā ir tāda: sagriežam burkānu tādā formā kā frī, apberam ar sāli un cepam krāsnī).

    Kurjerdienests

    Kurjeri, lai optimizētu savas izmaksas, nepopulāros maršrutos bieži vien kavējas ar piegādēm, tas tādēļ, lai varētu savākt vairāk pārvadājamo mantu un tad izmaksas par vienas vienības vešanu būtu zemākas. No tā var secināt jo vairāk klientu jo lētākas piegādes. Tas liek secināt, ka jo lielāk organizācija jo zemās cenas un augstāka kvalitāte. Bet pats galvenais īstenībā ir tīkls, jeb infrastruktūra. Paprasiet zirneklim viņš jums pateiks, ka tīkls veidojas pamazām. Tieši tā darbojas ghetto kurjers. Tu caur skype atrodi vēl kādu bezdarbnieku, kurš labprāt nodarbotos ar pārvadājumiem. Vēlams, lai viens no partneriem būtu Rīgā. Iesākumam pietiek ar diviem pašnodarbinātajiem ar riteņiem. Izveido savu cenu katalogu par cik tu esi ar mieru pārvadāt mantas no vienas pilsētas uz otru. Tavs tipiskais klients būtu interneta veikals, kurš sūta savu produkciju uz citām pilsētām. Kā tu ar riteni aizvedīsi uz citu pilsētu un lētāk nekā to dara citi? Viens partneris vadā tikai savas pilsētas ietvaros, pēc tam viņš to nogādā autoostā vai stacijā. Autobusiem ir kravas nodalījums, dažkārt to pat var izmantot bez maksas, bet dažkārt ir jāmaksā simboliska summa. Var arī paciņu atstāt šoferim, tā taču visi darīja Padomju laikos. Ļoti labi ja tiek piesaistīti tādi partneri, kas regulāri braukā ar vilcienu vai mašīnu no vienas pilsētas uz otru. Galvenā šī biznesa vērtība ir šie daudzie kontakti, un veidi kā pārvadāt sūtījumus. Jā jūsu biznesa pluss ir zemās izmaksas, bet mīnus ir kvalitāte, nav izslēgts ka kāds sūtījums var pazust vai kavēties.

    Un ko tālāk?

    Šeit minētie piemēri, iespējams, ir nedaudz traki, bet vai tad uzņēmējdarbība pēc būtības nav tāda. Vai sēdēt mājas rokas klēpī salikušam ir veids kā vairot savu labklājību? Droši vien nē. Latvijā ir speciālistu trūkums (izņemot nekustamā īpašuma pārdošanās dārkāk nekā nopirka speciālistu) šī ir ilgtermiņā risināma problēma, kas saistīta ar reformām izglītībā saliekot pareizos motivācijas akcentus gan priekš tiem kas māca, gan tiem kas mācās. Bet otra problēma ir uzņēmīguma trūkums, ko varētu skaidros ar PSRSā pastāvošo ideoloģiju un to, ka vispār kapitālisms ir bezmaz vai grēks.  Bet varbūt tomēr vajadzētu padomāt no šīs dienas redzes punkta un atcerēties teicienu: kas neriskē tas nevinnē. Tas nenozīmē, ka jāskrien uzreiz uz kazino – jo tur darbojas cits princips: kas spēlē, tas zaudē. Varbūt kāds teiks, ka šīs idejas ir galīgi garām un kāpēc tad es pats viņas nerealizēju. Bet man jau ir savs Ghetto business - augstas pievienotās vērtības hostings, kas iesākumā bija 900 MHz Celeron zem galda un tam pat nebija vāks virsū.

  • Mēs nemākam pateikt “paldies”

    Šķiet, ka es esmu tipisks latvietis, jo man ir ļoti grūti pateikt kādam kādu komplimentu. Es cenšos sevi audzināt šajā ziņā un esmu izstrādājis tādu kā metodi, kā konstruktīvi kritizēt vai vērtēt cilvēkus un viņu veikumu.

    Tas notiek tā: es izvērtēju visu kopējo sniegumu un nepievēršu tai karotei medus mucā tik milzīgu nozīmī, jo tas ir uzskatāms par izņēmumu, tad es šo vispārējo vērtējumu paziņoju pirmo un pēc tam analizēju to darvas karoti.

    Piemērs:  Paldies Gunta Veismane, ka esat veltījusi savu enerģiju 10 gadu garumā valsts pārvaldes mehānismu ieviešanā un uzlabošana, bieži vien ievelkot ceļus tur kur pirms tam ir bijis tuksnesi. Lai arī mani uzskati un redzējumi bieži vien ir bijuši atšķirīgi no jūsējiem, es augsti vērtēju jūsu izvēli atstāt Valsts kancelejas vadītājas amatu, dodot iespēju jaunam, enerģiskam un cerams progresīvam pēctecim.

    Lieliski ir tas, ka šī uzruna nav liekuļošana, bet tikai kopējais noslēdzošais secinājums, kurš satur arī savu kritikas noti, bet kopsummā pasaka paldies cilvēkam, kurš to ir pelnījis.

    Bieži vien mēs dzirdam tādus pārmetumus kā: “viņš meloja par pensijām” vai “viņi ir parāk popsīgi”, “šis savukārt ir šizofrēniķis” utml. Bet kādēļ izcelt to vienu negatīvo, ja kopsummā šī cilvēka pienesums sabiedrībai ir pozitīvs.

    Vai esat dzirdējuši paldies par labi padarītu darbu? Es domāju tādu īstu paldies, nevis tādu samākslotu, kurš radies noskatoties 7 minūtes garo youtube video par motivāciju.

    Šī ir nozīmīga problēma politiķiem, jo tie nevar būt labi pret visiem, tādēļ vienmēr būs kāds neapmierinātais. Ja politiķa alga ir maksimums 1800 Ls un nemitīgi pārmetumi, tad kā jūs motivējat savu darba ņēmēju?

    Kādēļ jūs nepasakāt paldies Jānim Lagziņam un Eināram Repšem, kad tie pamet aktīvo politiku pēc 20 gadu darbības tajā? Vai tiešām viņi ir nodarījuši tādu ļaunumu sabiedrībai, ka būtu pelnījuši to ka viņus sunī par līdzšim paveikto.

    Šāda motivācija darbojas sekojoši: Nav jēgas censties, tāpat neviens to nenovērtēs. Labāk, ka es iegūšu kādus “draugus” ar iepirkumu procedūru palīdzību. Tie nu gan mācēs novērtēt manu pienesumu un dāsni to atalgos.

    P.S. Tikai nerakstiet lūdzu šādus komentārus: “Visā visumā ļoti labs raksts, tikai daudz kļūdas un tomēr es uzskatu šādu rīcību par liekuļošanu, tāpēc mani šis raksts nepārliecināja.”, jo mans mērķis nav mazināt kritizēšanu, bet aicināt vairāk padomāt, kā jūsu vērtējumu uztvers otrs cilvēks. Centīsimies vērtēt citus tā, lai viņiem nenolaistos rokas. Domāju, ka izrādīsies tā, ka šāda pozitīvā kritizēšana ir daudz efektīvāka.

  • Constantus (jaunā valūta)

    Mūsdienu tehnoloģijas un problēmas ir parādījušas, ka laikā kad mēs ieviesām vispārzināmus principus mēs nebijām spējīgi izveidot šādus principus universālus un loģiskus. Piemēram, valoda – daudzām tautām tā ir sava, taču neviena no tām nav pietiekami loģiska, lai tajā uzrunātu daturus, vai lai viegli liktu datoriem runāt tajā. Valoda ir emocionāla un tautai individuāla vērtība ar kuru cilvēki rotājās kā ar krāsainu aģerba gabalu, jo arī to cilvēki negribētu pelēku un pilnīgi racionālu, kas ideāli regulē ķermeņa temperatūru un kuram nav nekā lieka, vai arī tam ir uzmontējamas nepieciešamās sastāvdaļas. Labi – tad valodu nepārtaisīsim, bet kā ir ar naudu? Mūsdienās, pārskaitījumu ātrums ir daudz lielāks nekā nauda fiziski spēj ceļot. Turklāt naudai arī fiziski nav jāspēj ceļot, jo ceļo uz tās pamata saveidotās saistības. Problēma ir tāda, ka visa šī sistēma ir kā kāršu namiņš, jo kolīdz viens parāds netiek nosegts, tā problēmas rodas visā šajā ķēdē.

    Lai novērstu mūsdienu valūtu problēmas ir nepieciešams atrisināt divas šādas problēmas:

    1. viena naudas vienība var vienlaicīgi piederēt vai būt aizdota tikai vienam cilvēkam;
    2. naudu nevar saražot;

    Šādām prasībām ir tikai viens iespējams risinājums jauna elektroniska valūta – Constantus (C).

    Constantus ieviešana.

    Katrā valstī tiek veidota viena Constantus filiāle. Tiek pieņemts Constantus ieviešanas datums, piemēram, 2222.22.22. Katram pasaules iedzīvotājam, kurš šajā datumā jau ir piedzimis tiek piešķirti, piemēram, 3000 C. Constantus segums nav zelts vai kas cits, bet cilvēku skaits ieviešanas brīdī. Banka tos identificē un izsniedz katram autroizācijas čipu. Katrai C naudas vienībai ir savs sērijas numurs un tas glabājas bankas serverī, kur tam pretim ir viens īpašnieks – tātad šī nauda vienlaicīgi var piederēt tikai vienam īpašniekam. Bankas uztur infrastruktūru, jo ņem komisijas naudu par noteiktu transakciju skaitu. Bankas sadarbojas ar infrastruktūras uzņēmumiem, kuri spēj nogādāt darījumu informāciju līdz bankas serveriem. Constantus atšķirībā no citām valūtām var būt vairākas zīmes aiz komata, tas ir tādēļ, lai brīdī kad naudas vērtība augtu, nebūtu jādrukā jauna nauda, bet cenas produktiem varētu būt, piemēram, 0,000023 C, jeb 2,3E-06 C (ar laiku pircēji šo pierakstītu kā 2,3 C, bet tā nebūtu inflācija, bet tikai ērtāks pieraksts).

    Plusi

    + Constantus nevar saražot, tādēļ tās īpašnieka uzkrātā nauda nevar zaudēt vērtību;

    + C nevar aizdot vielaicīgi vairākiem īpašniekiem, tādēļ nevar rasties globāla mēroga nespēja norēķināties par kredītiem;

    + Bankas ar savu pakalpojumu sniegšanu neražo jaunu naudu(saistības), bet gan to nopelna un samaksā saviem kreditoriem;

    + Konkrētas naudas vienības vēsture ir ļoti labi redzama, tas palīdz izmeklējot ekonomiskus u.c noziegumus;

    + Valūtu nav iespējams viltot, jo tad tās sērijas numurs vai nu neeksistēs datubāzē vai arī būs jāveic norēķins identificējot sevi kā tās īpašniekam.

    + Nav iespējams slēpt ienākumus no valsts, jo šai valūtai nav fiziskas formas, kuru “glabāt zeķē”.

    Mīnusi

    - Constantus cena ir ļoti augsta, ja kāds to vēlas aizņemties, jo aizdevējam – bankai vai fondam vai privātpersonai, ar šo aizdevumu ir jānosedz visas izmaksas, kas saistītas ar šīs naudas aizdošanu, jo vienu naudu var aizdot tikai vienu reizi;

    - Ir nepieciešamas infrastruktūras izveide, arī līdzšīnējā daudzos gadījumos nespēs darboties ar Constantus;

    - Arī tantiņai, kas tirgo salasītās sēnes vajadzēs Constantus kases aparātu, par laimi tas ir samēra maziņš;

    - Constantus vērtība visu laiku augs; Dažās valstis atzīs to par vienīgo legālo valūtu; Taču, tas dos priekšrocības tām valstīm, kuras turpinās izmantot vecā standarta valūtas;

    - Nav iespējams noslēpt darījumus no valsts;

    Secinājums

    Constantus mērķis ir mazināt globalizācijas instrumentu ietekmi uz parastajiem cilvēkiem, taču pats Constantus ir vistipiskākais globalizācijas instruments, kurš ierobežotu mūsu dzīves un visu finansiālo darījumu norisi. Pēc Constantus ieviešanas savus noteikumus diktētu citas bankas nevis tās kas līdz šim. Jāņem vērā, ka daudzās valstīs sabiedrība nespēj vienoties par to vai viņi vēlas ievērot cilvēktiesības, netirgot narkotikas utml. Šādās valstīs nevarētu ieviest Constantus, jo tie kas vēlass spekulēt ar saistībām, tie kas vēlas nodarboties ar pretlikumībām, tie kas vēlas tirot sēnes – tie visi būtu pret šādu valūtu. Arī parastie kredītņēmēji būtu pret, jo viņiem nekad nebūtu pieejama lēta nauda. Lai šo valūtu ieviestu ir nepieciešamas globālas pārmaiņas, tādēļ es kā ieviešanas datumu esmu uzlicis 2222. gadu, kad finanšu krīzes būs tik smagas un regulārās, kad cilvēki būs nolaiduši savus dzīves standartus un paši darbosies, kā bankas uzkrās naudu ko līdz tā parādīsies un tērēs, kad tā nebūs. Tad viņi secinās, cik īstenībā šī nauda ir dārga un ka līdzšinējās spekulātīvās darbības ir izdevīgas tikai bankām un nevis viņu klientiem.

  • Komagero (Comagero)

    Sometimes these words keep spinning in my head (sorry if  you have the same issue now).

    Today i decided to satisfy my inner voice and find the performer and listen to this silly song on YouTube. The problem was that I don’t know what komogero means and how it’s spelled. So i tried to google komogero but i got my self into rare situation on Google – an empty page with no suggestions. So i decided to use these keywords to help others to find this song.

    It’s spelled: Robin Cook – Comanchero

    Let’s hope tomorrow no one will remind us of this song.

  • Fakti glabājas atmiņā kā emocijas

    Informācija cilvēka atmiņā saglabā tikai būtiskos informācijas vienumus, pārējo vajadzības gadījumā atmiņa aizpilda ar visticamāko saturu. Ir informācija, kas izraisa specīgas emocijas – tā traucē ikdienišķiem darbiem, jo tā var nomākt citas nepieciešamas emocijas. Lai šie fakti netraucētu, viņi tiek spēcīgi sakompresēti, atstājot tikai dažas informācijas vienības, piemēram, kas, kad un kādas no tā bija sajūtas. Rezultātā, uzlūkojot cilvēku, mēs nespējam atcerēties visu informāciju par viņu, bet mums ir tāda kā emocionālā bilance, kas mums paziņo kādas mums ir attiecības ar šo cilvēku. Atšķirībā no datora, cilvēka ikdiena sastāv no pretrunīgas informācijas apstrādes, taču jauna fakta ticamības analīzē netiek izmantota vēsturiskā informācija, jo tā vairs nav pieejama tik detalizētā veidā. Piemēram, ja pirms diviem gadiem vīrs ir sitis sievai un tagad pasniedz puķes, tad šī brīža emocionālā bilance ir tādi pati, kā tad ja pirms diviem gadiem abi būtu iekļuvuši avārijā. It kā šādu pāridarījumu vajadzētu mūžam atcerēties un nekad nepiedot, bet tā nestrādā cilvēka atmiņa. Tieši tādēļ vēlētāji kāpa, kāpj un kāps uz tiem pašiem grābekļiem, ja vien tie kuri tiek ievēlēti izmantos viņu atmiņas īpatnības.

    Vakar uzzināju par to, ka PLL vadītājs būšot Guntis Ulmanis. Es uzreiz jutu, ka man ir pretrunīgas emocijas par šo notikumu. Nācās rūpīgi analizēt atmiņu, lai atcerētos faktu skices. Ļoti  labi, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj piekļūt vēsturiskiem datiem un samēra viegli tajos orientēties, tādējādi es papildinu savas prāta un atmiņas spējas ar papildus apstrādes un uzglabāšanas jaudām. Rezultātā ir iespējams, glabāt informāciju dažādos griezumos, kas tiek kompresēta pēc citām dimensijām nekā to dara prāts, kas dod papildus informāciju analīzei un lēmumu pieņemšanai. Diemžēl, mūsdienu iespējas ir tālu no tādām, kādas tās varētu vēlēties, jo interfeiss ar šim tehnoloģijām ir ļoti lēns un informācijas nekādā veidā nav unificēta, jeb to ir jāapstrādā ar cilvēka intelekta palīdzību, lai izdarītu secinājumus.

    Ulmaņa gadījumā es uzreiz atcerējos par šiem faktiem:

    Šie fakti un daži emocionāli kopsavilkumi, cilvēka prātam ļauj izdomāt to informāciju, kuru tas nekad nav zinājis. Tādā veidā tas var izveidot pāris visticāmākos scenārijus un tos saglabāt atmiņā kā faktu emocionālās kompresijas. Tātad līdz jaunu datu iegūšanai, cilvēks zinās, jeb precīzāk jutīs, kas un kāpēc notiek. Tas ir milzīgs ieguvums, bet arī trūkums, jo šie paši principi darbojas arī uz aplmelojumiem. Respektīvi, ja kāds man pasaka kādu nomelnojošu informāciju par kādu, tad es šo informāciju saglābāju kā iespējamo faktu, kāmer šis fakts netiek apgāzts, es atceros (precīzāk jūtu) nepatiesību. Lielos vilcienos, tas nozīmē, ka tie cilvēki, kas dzīvo pozitīvākas informācijas laukā ir laimīgāki un paļāvīgāki. Informācija arī ir sava veida barība. Cilvēks ēd un uzņem to informāciju, kas viņam “garšo”. Tas nozīmē, ka cilvēku emocionālās bilances par cilvēkiem un notikumiem būs atšķirīgas un tur nav nepieciešams sašust. Ja tev ir vēlme, kādu cilvēku pārlicināt par savu redzējumu, tad tev viņam ir jāpiedāvā, kaut kas no tev zināmā informatīvā “galda”. Iespējams, ka viņam kaut kas agrāk nemēģināts “iegaršosies”, bet ar varu to nav iespējams iebarot. Ir iespējams izplatīt informāciju masveidā, to pareizi noformējot, tā dos nepieciešamo emocionālo vērtību uzreiz – neejot garo fakta apstrādes ceļu. Šīs ir dārgs, bet efektīvs veids. Diemžēl, es to uzskatu par krāpšanu. Es uzskatu, ka cilvēkam pašam ir jāizdara secinājumi, tādēļ priekšvēlēšanu, kampaņām nebūtu jābūt dārgām un emocionālām, bet sausām un infromatīvām, lai nodrošinātu kvalitatīva lēmuma pieņemšanu. Demokrātijā, šāda mana vēlme būtu jāizdiskutē ar sabiedrībās biedriem un jāievieš sistēmā. Taču sistēmas veidotāji ir tie, kas nav solījuši veikt šādus uzlabojumus, bet vienkārši jūs barojuši ar pozitīvām emocijām.

  • Tautas deklarācija – ar paskaidrojumiem

    Tautas deklarācija ir samērā nožēlojams izdomājums. Šķiet, ka to ir veidojis astotās klases skolnieks, iespējams tādēļ, ka deklarācijas mērķis ir uzrunāt atbilstoša intelekta vēlētājus. Šīs deklarācijas ir emocionālas, kas nepiedāvā nekādas konkrētas prasības vai risinājumus, tādēļ es viņas nedaudz papildināšu ar faktiem, lai cilvēki varētu redzēt to cik ironiski ir tādi nosaukumi kā “Tautas partija” vai “Par labu Latviju” kuras par savu pienākumu uzņemšoties pildīt šo deklarāciju. Šie nosaukumi ir tikpat atbilstoši, kā uzraksts riekstiņi šokolādē uz siļķu bundžas.

    1. Latvijas galvenā vērtība ir Latvijas cilvēki

    Viens no biedrības Par labu Latvija dibinātājiem ilgstoši nepiešķir ikgadējos atvaļinājumus saviem darbiniekiem.

    2. Latvijas pilsoņu skaits ir izšķirošs Latvijas nākotnei

    Šlesers vēlas piesaistīt imigrantus tirgojot tiem Šengenas uzturēšanās atļaujas komplektā ar nekustamo īpašumu.

    Ja premjers būs Ainārs, Andris vai Aivars, tad es būšu spiests domāt, par to uz kuru valsti pārcelties, jo tas būs signāls, ka šai valstij nav vajadzīgi cilvēki, kas ir zinoši, godīgi un pārtikuši.

    3. Kvalitatīva bezmaksas izglītība katram līdz augstskolai

    Tautas kustības “Par labu Latviju!” bijušais padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.

    4. Darbs – nodrošināt iespējas un motivēt

    Saldumu ražotājas “Laima” attīstību pirms 15 gadiem, iespējams, klupinājis toreizējais lauksaimniecības ministra vietnieks Andris Šķēle, neļaujot piesaistīt ārvalstu investīcijas.

    5. Paredzama, droša un motivējoša nodokļu sistēma

    Tautas partija un īpaši tās līderis Andris Šķeļe iebilda pret nodokļu sloga samērošanu algas nodokļiem(26%, 24.09%, 9%) ar nekustamā īpašuma nodokļiem(0.1%), tādējādi dodot iespēju spekulantiem, nerezidentiem, algas nodokļu nemaksātājiem un citām turīgām personām nodokļos nomaksāt mazāku proporciju nekā strādājošajiem.

    6. Īslaicīga jaunu cilvēku atbalstīšana, lai veidotos plašs vidusslānis

    Par labu Latviju viens no dibinātājiem piedāvā kukuli jaunākām Jūrmalas domas deputātēm, laikam vēlas, lai viņas tādējādi kļūst par sabiedrības vidusslāni.

    7. Patstāvīga, izcilākā maza ekonomika

    Ekonomikas attīstībai kaitē izkropļotā konkurence, nodokļu nelikumīga optimizācija un valsts īpašumu un līdzekļu piesavināšanās. Šīs ir jomas, kurās Andris ir Latvijā viszinošākais eksperts.

    8. Bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem

    TP ir 12 gadu kontrolējusi veselības ministriju, bet rezultātā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir samazinājusies. Nozare ir nesakārtota, tajā valda nevienlīdzīga konkurence un korupcija.

    9. Līdz pensijai Tu uzturi valsti, pēc tam valsts uztur Tevi

    Savulaik arī Andra Šķēles valdība lāpīja budžetu uz pensionāru rēķina, atņemot strādājošiem pensionāriem viņu nopelnītās pensijas. Vēlāk Satversmes tiesa šo Šķēles valdības lēmumu atzina par prettiesisku.

    Kalvīša valdība milzīgo deficītu valsts pamatbudžetā kompensēja ar pārpalikumu sociālajā budžetā.

    10. Latvijas intereses pirmajā vietā

    Kalvītis demonstrē labu sapratni ar Krievijas prezidentu, atsakās no Abrenes teritorijas. Tiek iecelts Krievijas uzņēmējiem piederošā uzņēmuma(LB) valdē.

    Q: Kādēļ es nekritizēju citas partijas un politiķus šīs deklarācijas sakarā?

    A: Jo citas partijas necenšas manipulēt ar vēlētāju prātiem liekot domāt, ka viņi ir par labu Latviju un viņu biedri nodod asinis, ved uz pansionātiem medu, un cienā garāmgājējus ar āboliem.

    Secinājumi: Par labu Latviju tiešām ir izdarījuši vienu labu darbu, viņi ir apkopojuši visus lielākos kretīnus un kangarus vienā sarakstā, lai tautai beidzot būtu redzams tās ienaidnieks pilnā augumā. Tauta! Izmantosim šo lielisko iespēju, un atgriezīsim sev savu nozagto valsti.

    P.S. Es atvainojos tiem šo organizāciju biedriem, kuriem gadījumos, ja jautājums neskar oligarhu vai citu biedru privātās intereses, ir atļauts patstāvīgi pieņemt lēmumus, un kuri tos dažkārt pieņem sabiedrības interesēs. Novēlējums kļūstiet mazāk gļēvi un rīkojieties pareizi.

  • Iegaumējies šos deputātus [tiks papildināts]

    Arī es savulaik, kad Artis Kampars vēl bija opozīcijā, šaubījos vai viņš būs pietiekami harizmātisks un spēs vadīt ekonomikas ministriju. Jā, vienmēr var labāk, bet šodien, ņemot vērā smago ekonomisko situāciju un paveikto, esmu pārliecināts, ka Kampars ir visvairāk sasniegušais no ekonomikas ministriem pēdējo 20. gadu laikā. Sociālie partneri jau ir izteikuši atbalstu ministram un aicinājuši deputātus nepieprasīt ministra demisiju. Taču deputātiem nav svarīgs sabiedrības un sociālo partneru intereses, tie balso savu saimnieku interesēs. Savukārt mūsu uzdevums ir visus šos deputātus iegaumēt un atcerēties, tad kad būs vēlēšanas.

    Šis raksts vēl tiks papildināts pēc KNL noskatīšanās šovakar un balsojuma rīt. Deputāti! Mēs jūs vērojam (burtiski)!

  • Wordpress: Get default link category

    It took me a long time to find out how to get values from default bookmark category. So now, when all the trouble is past, i’ve decided to share this code with others:

    $linkcat = get_term_by(’id’, get_option(’default_link_category’), ‘link_category’);
    echo $linkcat->name;

  • Bezdarba apkarošanas plāns vēlētām amatpersonām

    ZZS un LPP/LC ir nosprieduši, ka viņu garīgie līderi Šlesbergs un Lemsers ir pelnījuši tapt ievēlēti arī Saeimā. Tad viņi 7 dienas pēc vēlēšanām varētu domāt par to, vai viņi spēj vienoties un nonākt valdošajā koalīcijā. Tad viņi dotu galējo lēmumu uz kura krēsla, tad viņi beigās sēdēs – pilsētas domē vai Saeimā.

    Par šo notikumu ir sašutusi Vēlēšanu reformu biedrība, bet ko var darīt, ka valstī ir tik daudz problēmu, bet tik maz “top menedžeru”, kuri spētu “izvest” valsti no krīzes. Šiem sabiedrības elkiem nav citu variantu kā rauties pušu, lai spētu apmierināt visas vēlētāju vēlmes.

    Partijas, kas virza šīs izmaiņas likumdošanā runā par to, ka šobrīd nepamatoti tiek ierobežota iespēja kļūt par vēlētu amatpersonu, neriskējot palikt bez esošā darba. O jā – šis mani arī uztrauc. Es jau agrāk biju satraucies vai Rozentāle varēs atgriezties LICā, vai viņai nenāksies meklēt darbu tādā pat veidā kā to dara 186 295 parastie mirstīgie.

    Ehhh… parastie mirstīgi, parasti jūs esat baigā skabarga dibenā, bet šoreiz gan mums ir svarīgas jūsu domas, kuras jums palīdzēs noformulēt Standzinieks ”tautas” deklarācijā un pēc tam nākamos 4 gadus to žaketes iekškabatā sirds pusē turēs dinamiskais duets brainwAŠ2.

  • Kur paliek sociālās garantijas

    Mēs kā sabiedrība itkā esam nolēmuši uzturēt sociāli neaizsargātas grupas: bērnus, slimniekus, pensionārus un citus, tikai tās naudiņas nepietiek un ir vajadzīga reforma, kuras rezultātā sociālais atbalsts būs vēl liesāks kā līdz šim.

    Kādēļ šīs naudas nepietiek?

    Tādēļ, ka tikai daļai sabiedrības ir svarīgi nomaksāt visus nodokļus un parūpēties par neaizsargātām personām. Iespējams, ka tas nav svarīgi, kādam kabeļtelevīzijas meitas uzņēmumam, kādam būvniecības uzņēmumam, kuriem pat direktoriem pēkšņi tiekot izmaksātas minimālās algas, arī vienam mēbeļu ražotājam pasūtījumu apjoms proporcionāli ir krities mazāk nekā darbinieku skaits, jo darbinieki tagad skaitoties bezdarbnieki. Arī kādai bērnu slimnīcai šķiet, ka naudas pietiek, lai pasūtītu pasākumus ar alkohola klātesamību. Kādai pašvaldībai šķiet, ka uzņēmējiem ir jāmaksā par iespēju uzvarēt konkursā.

    45% no algas, 21% no pirkumiem un vēl dažus sīkus nodoklīšus un nodevas es atdodu valstij, bet esmu sociāli neaizsargāts, jo mani vecāki saņem 2,5 reizes mazāku pensiju nekā es nomaksāju algas nodokļus un mans potenciālais bezdarbnieka pabalsts pienākas tikai 4 mēnešus un ir puse no summas, ko es katru mēnesi nomaksāju algas nodokļos. Lai es varētu saņemt potes un apmeklēt ārstus man ir atsevišķa apdrošināšana, bet par zobārstu es maksāju no netto algas un varu atgūt 26% atpakaļ. No mācību maksas par augstāko izglītību es varu atgūt 2,5% gadā.

    Kaunieties visi augšminētie vai žēlojat mani, bet atbildiet uz jautājumu cik ilgi godīgie nodokļu maksātāji un sociāli neaizsargātās grupas vēl varēs izturēt.

    Daudzi vērtē negatīvi AŠ2 savtīgo rīcību, bet paši sevī nevēlas saskatīt mazus aš kvadrātiņus.

    P.S. Šajā vaimanu rakstā pieminētās procentu likmes ir aptuvenas. Un līdzība ar rēaliem uzņēmumiem ir tikai baumas, kuras es iespējams esmu dzirdējis.

  • Brainwash reloaded

    Situācija pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām:

    Kā ziņots, pēc KNAB aprēķiniem visvairāk līdzekļu pagājušā gada Saeimas vēlēšanu kampaņā pārtērējusi TP – 529 981 latu, bet otrajā vietā pēc visvairāk pārtērētajiem līdzekļiem ierindojusies apvienība Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš” (LPP/LC) – 401 610 lati.

    Šīs partijas neuzskata, ka būtu rīkojušās neētiski jeb pretlikumīgi, tādēļ vēl joprojām šie pārkāpumi tiek izskatīti dažādās tiesu instancēs.

    Lai kā KNAB arī necenstos (piemēram, arestējot “Par labu Latvija” biedru Munkevicu), ir sagatavota jauna shēma kā, iespējams, leģitīmi, bet vienozīmigi amorāli zvejot balsis uz Saeimas vēlēšanām:

    Tātad daži runātāji(nevis darītāji) likumā ir ieviesuši izmaiņas, ka nevar trešās organizācijas tērēt līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijai neieskaitot tos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos. Līdz ar to atliek tikai viena izeja – šai biedrībai, organizācijai vai “kustībai” reklamēt sevi un pēc tam “salaulāties” ar kādu partiju. KNAB šeit nevar izteikt nekādus pārmetumus, jo nekāds likums nav pārkāpts.

    Nerunājot caur puķēm, varu uzreiz pateikt savus loģiskos secinājumus, ka AŠ2 un “Par labu Latviju”, pirms vēlēšanām saplūdīs vienā veselumā un viss ieguldījums: nodotās asinis, un uz pansionātiem aizvestie medus spaiņi, īstenībā būs izrādījies priekš tam, lai varu varētu sagrābt kampēji un tiesiskumu nolīdzināt buldozeri.

    Varbūt, kāds acīgs TP jaunatnes biedrs varētu norādīt, ka arī es esmu biedrībā, kas izrāda simpātijas politiskam spēkam. Taisnība. Šīs simpātijas Vienotībai no Meierovica biedrības(MB) puses rodas tādēļ, ka MB izvirza morāles pamatvērtības un vēlas, lai šīm pamatvērtībām atbilstu politiķu rīcība. Vienotība, esot vistuvāk šīm vērtībām, ir Latvijas politikas evolūcija, šī ir partiju apvienība, kuru prioriāte ir darbs sabiedrības labā, līdzīgi kā tas notiek tādās attīstītās valstīs, kā: Zviedrijā, Kanādā, Somijā vai Igaunijā, nomainot korumpētus un savtīgus politiskos spēkus tādus kā: Kirgizstānā, Ukrainā, Krievijā vai Venecuēlā. MB darbojas sabiedriskas iniciatīvas vārdā, mums nav finansējuma, lai apstrādātu ļaužu masas un mēs ar to nekad nenodarbosimies, jo mēs esam par izglītotu un zinošu sabierību, lai tā pastāvīgi spētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus.

    Man nav tādu resursu, lai paskaidrotu katram vēlētājam, kāda ir saikne starp vēlēšanām un viņa dzīves kvalitāti, bet cilvēkiem ir jāapzinās, ka ko sēsi to pļausi. Palīdziet nezaudēt galvu arī saviem tuviniekim, draugiem un paziņām.

    P.S. Bez Vienotības ir arī atsevišķi politiķi un pat veselas partijas, kuras ievēro morālās vērtības, taču ejot uz vēlēšanām ir jāskatās vai šī politiķu daļa spēj panākt vēlamos rezultātus. Piemēram, “Visu Latvijai” – ļoti jauki, ka jūs mīlat šo zemi, bet vai politiķi, kuri skatās pagātnē un škeļ sabiedrību, ir pietiekami spējīgi vadīt vasti, kura vismaz tuvākos 25 gadus būs nemitīgā pārmaiņu procesā.

  • 100. pants – tukšie vārdi

    Pēdējās dienās esam satraukušies par to kā valsts vara iejaucas žurnālistikas darbā un apdraud preses brīvību. Bet šodien es esmu sašutis par vēl vienu žurnālistikas ienaidnieku un tā ir pati žurnālistika. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību (Satversme 100. pants), bet noskatoties šodien raidījumu “100. pants”, rodas sajūta, ka jautājumus gatavojuši tiešām ir ikviens nevis profesionāli žurnālisti. Protams, es viņus neapskaužu, jo kā dzirdēts Šķēle nāk uz interviju, ja viņš piekrīt uzdotajiem jautājumiem, bet kāda jēga no žurnālista, ja viņš nevar uzdot elementārus jautājumus, kas interesē sabiedrību. Tas bija nožēlojams skats, kā žurnālisti sēdēja ar nodurtām galvām un noklausījās pieredzējuša demagoga veiksmīgi sabūvētajās fantāzijās.

    Kā žurnālists var nepajautāt Šķēlem par: AveLat, lielākajiem kretīniem, vēja parkiem, atkritumu biznesu, mākoņiem, biogāzi, “ofšora” uzņēmumiem, Jūrmalgeitu, Digitālgeitu, oranžiem autobusiem, bērnu slimnīcu, ātrajām palīdzībām, Abreni, Maizīti u.t.t?

    Žurnālisti – jūs paši pārkāpjat savas tiesības, vai arī nezināšana un gļēvulība ir jūsu darba galvenie instrumenti.

  • Korupcija CSDD

    Kā es uzzināju, ka lai uzlabotu instruktoru sekmības procentu eksāmena rezultāti tiek tirgoti. Respektīvi, ja ir kāds instruktors, kurš intensīvi nenodarbojas ar autovadītāju apmācību viņš var izlemt savu audzēkņa eksāmena rezultātus pārdot kādam, kam ir nepieciešams uzlabot savu statistiku vai kādam, kurš vēlas dižoties ar savu kvalitāti tādējādi uzstādot augstākas cenas. Protams, ka atslēgas moments šajā pārkāpumu virknē ir CSDD instruktors, kurš pēc eksāmena ieraksta cita instruktora vārdu anketā.

    Šādi notikumi man šķiet nepieņemami ne tikai tādēļ, ka šeit ļaunprātīgi tiek izmantots amata stāvoklis un tiek ņemti kukuļi, bet arī šīs bezatbildīgās rīcības iespējamo seku dēļ. Tātād uz ielām eksistē braucēji, kuri uzskata, ka ir mācījušies braukt pie labiem instruktoriem, bet patiesība var būt pilnīgi pretēja. Turklāt, iespējams, ka apmācīt braucējus turpinā kāds cilvēks, kuram jau sen vajadzēja šo nodarbi liegt. Rezultātā tiek tērēti resursi, lai uzturētu sistēmu, kuras kvalitāte ir stipri apšaubāma.

    Man ir jautājums: Ko par šiem notikumiem domā LR Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kurš pārrauga CSDD kā valsts akciju sabiedrību un tai pat laikā atbild par satiksmes drošību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Un ko par to domā Latvijas profesionālo autoskolu un instruktoru federācija, kura uzsver kvalitātes prasību nozīmību.

    Kāda būs jūsu rīcība, lai novērstu šos pārkāpumus?

  • Augstas pievienotās vērtības hostings

    Šis raksts ir mana pieredze par pakalpojuma sniegšanu un vēl nepiesātināntu uzņēmējdarbības nišu. Iespējams, ka šī mana pieredze ļaus kādam neuzkāpt uz kāda grābekļa, bet varbūt vēl kādam nodrošināt sevi ar darbu laikā, kad darba tirgus pārkārtojas no patēriņa un spekulācijām uz pievienoto vērtību radīšanu.

    Hostings

    Klasiskā izpratnē hostings ir mājas lapu izvietošana uz servera, un to satura ekspozīcija Interneta lietotājiem. Šādu pakalpojumu tirgus ir pārsātināts, un konkurence ir ļoti sīva. Tādēļ šis pakalpojums ir pieejams par ļoti zemām cenām un ar augstu kvalitāti. Lai uzsāktu šādu biznesu ir nepieciešamas milzīgas investīcijas gan tehnikā, gan mārketingā. Turklāt pēc tam ir milzīgas pastāvīgās izmaksas. Tad kādēļ es vispār tērēju jūsu laiku? Tādēļ, ka hostings var būt pilnīgi pretējs tam, ko es nosaucu – un tas ir augstas pievienotās vērtības (APV) hostings. Klasiskais hostings ir veidots tā, lai tas pēc iespējas vairāk derētu visām iespējajām prasībām, bet tomēr šis pakalpojums ir standartizēts, lai to varētu piedāvāt masveidā. APV hostings turpretim ir darbs ar klientu, viņa vēlmju noskaidrošana, konsultācijas, īpaši klientam pielāgota sistēma, papildus pakalpojumi utml. APV hostings neprasa milzīgus ieguldījumus un tam ir zemas pastāvīgās izmaksas.

    Infrastruktūra

    Lai nodrošinātu mājas lapu ekspozīciju Internetā ir nepieciešams serveris. Šobrīd 1U serveri ir pieejami par īpaši zemām cenām, salīdzinājumā ar to kādas tās bija pirms 5 gadiem. Esmu pircis lietotus serverus veikalā kite.teh.lv un esmu ļoti apmierināts. Šeit ir iespējams nopirk serveri par 150Ls, kurš iesākumam būs pilnīgi pietiekams. Vēl arī vajadzētu sliedītes, lai serveri varētu iestiprināt skapī (~25Ls). Ir nepieciešams arī rezerves serveris priekš datu rezerves kopijām. Tas varētu būt arī personīgais mājas dators ar lielu cieto disku. Dati nedrīkst pazust! Kāda operētājsistēma? Windows Server operētājsistēmas ir ļoti dārgas, tādēļ jāplāno vai potenciālās prasības nav iespējams apmierināt ar bezmaksas operētājsistēmām, piemēram, kādu Linux distributīvu. Vēl jārāķinās ar to, ka mainot serverus, maksas licences var nederēt jaunajam serverim, kā arī tīri fiziski nestrādāt ar to. Linux ir ļoti izplatīta serveru operētājsistēma, kas strādā stabili. Konkrēta distributīva izvēle varētu būt gaumes lieta, bet jāņēm vērā, ka ik pa laikam ir kāds favorīts, kuru lieto visvairāk cilvēku. Tas savukārt nodrošina, ka par šīs programmatūras kvalitātē ir ienieresēts plašs lietotāju loks. Lai nodrošinātu stabilu strāvas un Interneta padevi, serveris ir jātur datu centrā (~40Ls/mēnesī). Turēt primāro serveri mājās ir milzīga kļūda, daudziem no jums nav ne jausmas, cik bieži parastās mājās ir problēmas ar elektrības un Interneta padevi.

    Uzņēmējdarbība

    Šobrīd ir iespējams reģistrēt SIA ar niecīgu pamatkapitālu. Drīzumā būs pieejams arī mikro uzņēmumu nodoklis, kas tiek plānots kā 20% no apgrozījuma. Šis nodoklis būtu ļoti izdevīgs šādam uzņēmumam, jo pakalpojums ir ar augstu pievienoto vērtību. Vēl ir iespējams būt kā pašnodarbinātajam – šai formai priekšrocība ir tā, ka ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Tas nozīmē, ka nav nepieciešamas īpašas zināšanas grāmatvedībā. Noteikti jādeklarējas VID EDS, jo tad ir iespējams atskaitīties par saimniecisko darbību elektroniski. Var arī reģistrēties kā PVN maksātājs, jo ikmēneša maksājums par Internetu un tehnika tiek iegādāta ar PVN un reģistrējoties kā PVN maksātājam, tas dod iespēju norakstīt šos izdevumus priekšnodoklī. Jāņem vērā, ka arī tavi klienti varētu vēlēties norakstīt PVN summu priekšnodoklī.

    Pakalpojums

    Nav nekāda standartizēta pieeja. Jo standartizējot savu pakalpojumu, tu nonāc milzīgi konkurējošā tirgū, kurā ir grūti piedāvāt atbilstošu cenu vai kvalitāti. Tavs uzdevums ir noskaidrot klienta vēlmes, apzināties vai tu tās spēj tās realizēt un arī nopelnīt. Citreiz vari uzņemties sniegt pakalpojumu, kas nav rentabls, bet sniedz tev vērtīgas zināšanas turpmākajā pakalpojumu sniegšanā. Zināšanas ir tavu sniegto pakalpojuma veiksmes pamatā. Vislabākais, ka tu kļūsti par klienta IT konsultantu, jo tad viņi tev turpmāk zvana arī citos IT saistītos jautājumos. Tas dod iespēju tev sniegt plašāku pakalpojumu klāstu, kā arī atrast sev partnerus ar kuriem sadarboties sniedzot šos pakalpojumus. Pakalpojuma cena – parastā gadījumā ir konstanta mēneša maksa un iespējams arī papildus tarifs par papildus veiktajiem darbiem. Šai maksai ir jānosedz viss tavs patērētais laiks. Tev jārēķina tā, lai strādājot ar klientiem 40 stundas nedēļā, tu spētu nopelnīt sevi apmierinošu atalgojumu. Tas nozīmē, ka ir jāparedz, cik daudz darba viens vai otrs pakalpojums prasīs. Šeit paliek spēkā patiesība par to, ka pirmie kucēni jāslīcina, jeb tas, ka pirmajās reizēs tu tikai uzzināsi, cik ilgs laiks nepieciešams vienam vai otram darbam. Taču jāņem vērā, ka ļoti būtiski ir sadarboties ar klientu, tas nozīmē, ka tu vari sniegt kādu pakalpojumu zem savas noteiktās pašizmaksas, ja tas nākotnē var novest pie citiem rentabliem pakalpojumiem ar šo klientu. Nesauc savu pakalpojumu par hostingu, jo hostings ir lēts, bet tu dari jebko, ko tu spēj izdarīt un kļūsti par klienta IT konsultantu. Ne vienmēr ir jāizgudro ritenis no jauna, piemēram, ja izstrādā mājas lapu klientam, tad vienmēr pamatā ir informācijas ievietošana Internetā, šādu funkcionalitāti piedāvā dažādas bezmaksas programmatūra, piemēram, WordPress. Programmējot WordPress vai citā vidē, tu jau esi aprīkots ar pamatfunkcijām, kas atvieglos tavu darbu un pats galvenais minimizēs iespēju pieļaut kļūdas. Internets ir pilns ar dažādām aplikācijām, kas cenšās ievadīt reklāmas komentāros vai atminēt kādu paroli. Programmējot no tukšas vietas var tikt atstāti bīstami drošības caurumi, ir taču dzirdēti piemēri pat valsts iestādēs.

    E-pasts

    Ja nevēlies ieguldīt tūkstošus e-pasta programmatūrā un tu to nevēlies, jo šādas investīcijas parastā gadījumā nav APV hostinga sastāvdaļa, tad iespējams izvēlēties kādu alternatīvu. Bezmaksas programmatūra novedīs pie milzīga darba ar, iespējams, zemas kvalitātes rezultātu. Google piedāvā Google Apps, ar kurām ir iespējams nokonfigurēt e-pasta izmantošanu, ja vien tev ir iespējams izveidot 9 DNS ierakstus. nic.lv sistēmā ir iespējams izveidot tikai 5 DNS ierakstus, tas nozīmē ka tev ir jābūt DNS serverim un nic.lv ir jādeliģē zona, kas norāda uz tavu serveri. Google piedāvā 50 e-pastus bez maksas, turklāt tas ir stabils un ļoti kvalitatīvi atfiltrē mēstules. Ir iespējams nokonfigurēt IMAP klientus, tas nozīmē, ka tavi klienti varēs lietot e-pastus ar dažādām programmām, tai skaitā arī ar tām, kas atrodas mobilajos telefonos. AVP hostings sevī iekļauj arī šo e-pasta klientu nokofigurēšanu. To var darīt arī attālināti un šāda attālināta pieslēgšanās var būt diezgan bieža, jo tavs pakalpojums garantē to, ka mājas lapas un e-pasta sakarā nav nepieciešams kontaktēties vēl ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Attālinātai palīdzībai vari lietot vnc – tā ir bezmaksas, taču to ir nepieciešams instalēt datorā. Otra ir teamviewer – diemžēl, bezmaksas versija ir tikai tad ja tā netiek izmantota peļņai, taču šī programma strādā arī tad, ja klienta dators atrodas aiz rūtera vai ugunsmūra.

    Klients

    Tas ir cilvēks, kas tevi pazīst un tev uzticas. Tev ir jācenšās nodibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, bet tev jāapzinās, vai tu spēsi visas viņu prasības apmierināt vai arī jābūt plānam, ko darīt gadījumā, ja nespēsi. APV hostinga klientiem vajag reālu cilvēku, kuram tie var piezvanīt. Ļoti labi, ja tu spēj sniegt pakalpojumu komplektu, tā lai viņam nebūtu jāzvana dažādiem cilvēkiem par dāžādiem jautājumiem. Viņam vajag, lai tas ir izdarīts un lai tas darbojas, viņam visticamāk neinteresē tehnoloģiskie risinājumi, kādus tu izvēlies, bet svarīga ir funkcionalitāte, piemēram, lai Internetā būtu redzams preču katalogs, kurš jau ir datu bāzē noliktavas programmā. Tātad tev jābūt arī programmētājam, pretējā gadījumā tev ir jāmeklē partneris, bet šeit var rasties grūtības garantēt summas, termiņus un kvalitāti, taču ja jūs izveidojat veiksmīgu sadarbību tā, ka abi viens otru papildināt, tad ieguvēji būsiet jūs abi. Tu nekad klientam nesaki, ka kaut kas nav iespējams, jo iespējams ir viss, tikai ir jautājums vai tas atmaksājas. Tomēr ir ļoti labi, ja tu spēj piedāvāt kādu lētu altenatīvu risinājumu klienta prasībai, jo tad klients novērtēs tavu godīgumu par dotu iespēju izvēlēties, bet visbiežāk klients izvēlas maksāt par kvalitāti. Cenām jābūt objektīvām, jo ja tās būs par augstu, tu riskē, ka klients atradīs citu pakalpojuma sniedzēju, bet ja cenas būs ļoti zemas, tu nekad nespēsi nopelnīt adekvāti ieguldītajam darbam. Zemo cenu politika var būt tikai periodā, kamēr tu strādā ar zaudējumiem, vai tad ja tā izraisa kādas citas saimnieciskai darbībai pozitīvas sekas, piemēram, barteris starp tevi un kādu pašnodarbinātu grāmatvedi.

    Ieguldījumi

    Pakalpojumu nevar reklamēt parastā veidā, jo tu nevari precizēt savu piedāvājumu, savukārt reklāma: “es daru visu ko vajag”, tikai atbaida klientus. Tātad ieguldot naudu reklāmā, tu nesaņem proporcionālu atdevi. Popularizēt savu pakalpojumu var caur citiem, piemēram, tavam klientam ir vairākas filiāles vai partneri. Tev jāiegūst labas atsauksmes. Vēlams, lai būtu kāds veiksmīgs projekts, kuru rādīt kā savas kvalitātes zīmi. Investējot līdzekļus tu nevari cerēt uz kaut kādu proporcionālu atdevi, tādēļ jāiegulda ir darbs, jo tas nes vajadzīgos rezultātus, turklāt par to ir iespējams prasīt samaksu. Jāvelta arī laiks sevis izglītošanai, jo tu pārdod savas unikālās zināšanas un pieredzi.

    Kārtis galdā?

    Vai nav tā, ka esmu izpaudis sava biznesa noslēpumu? Šis bizness ir tāds, kurā maksā par zināšanām un reāli padarīto darbu, tādēļ jebkurš, kurš to spēj izdarīt, lai ņem un dara, jo potenciālo klientu ir ļoti daudz, tikai daudzi no viņiem vēl nezina, kas ir iespējams un ko viņi vēlas. Jāņem vērā, ka Interneta nozīme nemitīgi pieaug un tas nozīmē, ka arī pakalpojumu un informācijas aprite, izmantojot Internetu, pieaug. Daudzi uzņēmumi un organizācijas saprot, ka Internets ir būtisks instruments viņu darbībā un viņu prasības aug katru dienu. Šis nav ātrās peļņas projekts, bet jādomā, ka daudzi uzņēmīgi cilvēki spēs domāt ilgtermiņā un saskatīt šeit nišu, kur ir iespējams strādāt ar peļņu.

  • Par Neo aizturēšanu

    Ilmārs Poikāns ir atzinies, ka ir Neo (tas Neo, kas lejupielādēja datus no VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas(EDS), izmantojot sistēmas kļūdu un papildus programmatūru, kas optimizēja datu ielādi). Pilsoniska savienība un Sabiedrība citai politikai izceļ Neo labos darbus, atzīstot, ka tie tomēr izdarīti netikumīgā veidā, bet atspoguļo nekārtības valsts pārvaldē un nepietiekamo valsts iestāžu tēriņu caurspīdību. Arī Meierovica biedrība ir izplatījusi paziņojumu, ka ielauzšanās žurnālistes mājoklī un viņas datu nesēju konfiskācija ir bijis pārmērīgs solis, kas apdraud žurnālistes un viņas iespējamo informatoru tiesības.

    Tiktāl viss ir pareizi, jo tie ir centieni aizstāvēt sabiedrības un žurnālistu tiesības. Taču šim stāstam ir arī otra puse. Un tā ir situācija, kurā valsts ir pieļāvusi kļūdas un šīs kļūdas sekas ir nepieciešams likvidēt. Tātad kaut kur pasaulē eksistē VID EDS datu kopija, kas to publicējot radītu šo nodokļu maksātāju tiesību pārkāpumu. Cietēji galvenokārt var būt uzņēmēji tādos gadījumos, kad viņa konkurents iegūst informāciju par darījumu partneriem, pakalpojumu cenām, par speciālistu algām utml. Šiem nodokļu maksātājiem ir tiesības, ka dati, kurus viņi ir uzticējuši valstij, netiktu publiskoti trešajām personām. Lai valsts spētu likvidēt šīs nelegālās datu kopijas, tās nepieciešams ir konfiscēt un iznīcināt. Es ļoti cienu Ilzi Naglu un es labprāt katru vakaru skatītos raidījumu “De Facto”. Bet vai eksistē iespēja policijai vienkārši palūgt viņai izdzēst šos datus? Un kā rīkotos žurnāliste, ja viņai šāds lūgums tiktu izteikts? Visdrīzāk šie dati tiktu pārkopēti uz kādu datu nesēju, kas atrodas ārpus tām telpām, kurās policija veica operatīvās darbības. Un to viņa var darīt, jo šie dati pie viņas ir nonākuši no informatora, kas likumā ir atļauts. Šeit vajag uzdot sev šādus jautājumus: Vai policija var riskēt ar scenāriju, kad dati tiek uz kaut kurieni kopēti? Kā policijai vis pareizāk atgūt šos datus?

    Diemžēl, šī objektīvā vai tomēr populārā viedokļa izteikšana atkal liek šaubīties par Vienotības vienotību. Jo PS un SCP ar JL šim viedoklim atrodas pretējās nometnēs. Vai šī ir PS, SCP un JL cīņa par ietekmi Vienotībā? Jebkurā gadījumā TP cenšas liet eļļu jebkurā ugunskurā un arī šo situāciju viņi steigšus izmanto, lai šūpotu valdību. Arī Saskaņa cenšas kaut kādā veidā gūt popularitāti no šī notikuma.

    Ko tālāk?

    Lai arī Neo ir apdraudējis valstij piederošu datu drošību, policijas rīcība ir veicinājusi, lai uzticību valsts spējai nosargāt savu iedzīvotāju datus atgrieztos. Jāņem vērā, ka Neo līdzšinējās darbības nav pārkāpušas sabiedrības intereses un tiesības, tomēr sodāms viņš būtu par to, ka viņš neziņoja par kļūdu sistēmā, bet izmantoja, lai piesavinātos šos datus. Cerams, ka Loskutovs spēs viņu labi aizstāvēt. Tikai šeit paliek jautājums, ja Loskutovs pēc vēlēšanām kļūtu par tieslietu vai iekšlietu ministru, kāds tad būtu viņa viedoklis šādā situācijā.

    Vēlme pārbaudīt žurnālistu rīcībā esošu informāciju īsā laikā jau parādās otro reizi. Šī iespējams ir negatīva tendence, bet iespējams lielo ekonomisko pārmaiņu un līdz ar to sasteigti pieņemto lēmumu sekas. Taču sabiedrībai ir jāpatur vaļā acis, lai šīs situācijas būtu kļūdas vai izņēmumi nevis sistēma.

    Par valsts pārvaldes tēriņu caurspīdīgumu ir jāturpina cīnīties, tikai jāņem talkā ir legālas metodes.