Sākumlapa / Personīgie / dziiviite jeb Skats uz pasauli

dziiviite jeb Skats uz pasauli

Nosaukums: dziiviite jeb Skats uz pasauli
Adrese: http://dziiviite.wordpress.com/
Technorati reitings: 0
Google toolbar pagerank: 4

Satura vērtējums:

Rating: 4.7/5 (3 votes cast)

Dizaina vērtējums:

Rating: 5.0/5 (3 votes cast)

Resursa autori

celjinieks Magnijs mazaisss Simply

  • Look, what I made!

    So – I have photoshop lesson right now and I did something…
    I had to go outside yesterday and humiliate myself in the park, because while I made photos of myself everybody was watching and wondering – why?
    Yes, but it was my homework – do some pictures and than change them in photoshop.. or something. And after few minutes there will be presentation of them.
    So…

    http://agnijag.blogspot.com/

    no worries, I’ll delete it soon.


    Filed under: dziiviite

  • And still…

    Ai, video ir tik jocīgs, bet toties dziesma ir īstā :)


    Filed under: dziiviite

  • Pirmdiena

    Šodiena ir pirmā diena nu jau… piektajā semestrī. Lekcijas gan sāksies tikai rīt, bet noskaņa jau ir tā.

    No rīta pamodos, kad istabā bija ielavījies Gatis, un centās mani pierunāt iedzert nezināmas izcelsmes alkoholu, kas stiprāks par 40 grādiem. Nekā, nesanāks.

    Tad mazliet no “Six feet under” otrās sezonas, nezinu kas, bet šis seriāls man patīk. Laikam nav samākslots un diezgan tuvu average dzīvei un problēmām. Yeah, bitches, mēs visi šeit esam average! Tu arī.

    Šodienu pavadīšu ar krepīgu mūziku, nu, varbūt vēl kaut ko izdomāšu. Bet jūs – nekautrējieties, tēja man ir, aiziet uz sarunām!

    P.S.

    Paņem savu krūzīti! :)


    Filed under: Par dzīvi

  • Nosmējos!

    http://theuglydance.com/?v=jgpgcycnuj


    Filed under: dziiviite

  • Parasta diena LU kojās

    Jau pēc virsraksta var spriest, ka nedaudz varēs salīdzināt ar Agnijas startu Norvēģijā. Gan jau vēl daudz kas jauns atklāsies, un daudz kas viņai būs jāpieredz, bet pirmie iespaidi no Norvēģijas ar Agnijas palīdzību ir atgādāti arī šeit.

    Kojās ir noslēdzies ballīšu maratons, laiks šobrīd ir auksts un lietains, Rīgā rāda 11 grādus, bet varētu būt arī zem 10. Jaunās sezonas atklāšanas ballītes šogad reāli piedalījās tikai 2 pirmkursnieces – Ieva un Zane, pietam katra savā dienā. Tomēr – abām meitenēm gods un cieņa, nav jau viegli pienākt pie bara savā starpā pazīstamu, jautru cilvēku, un iejusties. Pats fakts, ka šogad tikai 2 meitenes bija spējīgas atrast kopīgu valodu ar šeit jau dzīvojošiem liecina par to, ka jaunā paaudze arvien vairāk noslēdzas savā kompānijā un nejūt vairs to mistisko kopības sajūtu. Egoisms pieaug.

    Rīt, ja laiks uzlabosies, iespējams, sāksim otro ballīšu tūri, jo tuvojas Aristoteļa svētki (kuri gan man liekas bezjēdzīgi – nepiedalos), kojās saradīsies cilvēki, kas jau pirmdien dosies uz lekcijām, kā arī atlikušie pirmkursnieki, kuri dosies uz Pirmsaristoteļa pasākumu fakultātē. Bet to laiks rādīs.

    Šovakar ar gati noskatījāmies “Grown Ups“, un tagad jau laikam ir īstais laiks doties gulēt. Vēl bišķi pie kompja un tad jau.

    Nu, tad… Veiksmīgi mums un jums!


    Filed under: Cilvēki, Par dzīvi Tagged: kojas, lu

  • Un tagad – mana noskaņa

    Patiesībā tikai tagad atcerējos, kāpēc iesāku iepriekšējo rakstu.
    Gribēju ielikt vienu dziesmiņu no Brainstorm – шаг. Kāpēc krievu valodas versija? Tā ir mana šīvakara noskaņa.


    Filed under: dziiviite

  • Pavisam savādāka noskaņa

    Šodien bija pirmā nopietnā mācību diena šajā fakultātē (jo aizvakar bija tikai norvēģu valodas kursi, un vakar bija tikai nenormāli ilga iepazīšanās ar kursu). Cik nu nopietni jums izklausīsies šīs dienas viena garumgarā lekcija (9:00-14:30) – ieskats mākslas terapijā – mandalu zīmēšana. Tā nu mēs nodarbojāmies ar šīs lietas realizēšanu praksē: grupā četri cilvēki, visiem kopīga viena lapa:

    Katrs cilvēks grupā izvēlas savu stūri. Tēma – bērnība. Tā var būt kāda epizode no bērnības vai no tā, kas cilvēkam asociējas ar bērnību, un viņš to zīmē caur simboliem, kurus pats izdomā. Būtībā nav īpaši svarīgi, kā un ko viņš zīmē, galvenais, ka tas atspoguļo to, ko cilvēks vēlas pateikt. Katrs cilvēks uzraksta īsu stāstiņu par savu zīmējumu un, kad visi pabeiguši zīmēt un rakstīt, divas reizes to nolasa grupai. Grupa izvēlas stāstam virsrakstu (tomēr autors var izvēlēties, vai piekrīt vai nepiekrīt šim virsrakstam), un tas tiek pierakstīts pie zīmējuma. Tā visi četri nolasa un grupa izdomā virsrakstus.
    Tad grupa vienojas par vairākiem simboliem, kas varētu būt attiecināms uz stāstiem, un lielākajā aplī tos uzzīmē (tie var būt saistīti tikai ar vienu no stāstiem vai savieno vairākus).
    Beigās grupa vienojas par vienu simbolu, kas raksturo visus stāstus kopā. Šajā gadījumā katra grupa pēc tam prezentēja savus darbus.

    Kas galu galā notiek?
    Terapija. Relaksācija.
    Cilvēkiem, kuri pagātnē piedzīvojuši kādas problēmas, šī aktivitāte var likties interesanta ar to, ka tā sniedz iespēju izzināt sevi, meklēt savu identitāti, atbildes uz jautājumiem, piemēram, kas man visvairāk saistās ar bērnību? Vai atmiņas ir labas vai sliktas? Kā es tās uztveru tagad? Ko no piedzīvotā esmu ieguvis?
    Darba gaita – miers, iedziļināšanās darbā, kuru darot, cilvēks aizmirst par savām ikdienas rūpēm un problēmām. Vai ir kāds materiāls vai garīgs labums sabiedrībai? Nē, toties cilvēkam gan – kā es uztveru sevi; to, ko esmu piedzīvojis; caur kādiem simboliem varu to izteikt; kā to pasniedzu citiem; kā to uztver citi utt. Tiek izteikti arī viedokļi, tāpēc īpaši svarīgi, lai grupā valdītu draudzīga gaisotne, kurā nav pārmetumu, tikai viedokļu izteikšana – no otras puses, viedoklis var tikt izteikts tikai par zīmējumu un tekstu, kurā cilvēki, no malas skatoties, saskata lietas, ko varbūt pats cilvēks nav spējis saskatīt.

    Tēma var būt jebkāda – bērniem nevarētu dot tēmu “bērnība”, bet, piemēram, “ģimene”, “draudzība”, “darbs”, “atpūta”… nez, jebkas, jo jebko var ietērpt simbolos. Lai gan, manuprāt, mandalu zīmēšana ar savādāku iedziļināšanos darbā var dot pusaudžiem vecumā no 13-15 gadiem un uz augšu. Darbs būs interesants kā jauniešiem, tā vecāka gadagājuma cilvēkiem.

    Lai nu kā, bet es uzzīmēju govi. Govs ir tas, kas man visvairāk asociējas ar bērnību. Saule, govs uz lielceļa, un mēs trīs – mamma, māsa un es – ar somām un tašām rokās ejam uz priekšu. Un nekā negatīva, tikai zīmējums.


    Filed under: dziiviite Tagged: bērnība, darbs grupā, International studies, Mandala, mākslas terapija, Norvēģija, sevis izzināšana

  • Labs garastāvoklis

    Kā man patīk pastaigāties pa IKEA, to MILZĪGO veikalu, kurā ir viss – no pārtikas līdz mēbelēm (un pa vidu – pilnīgi VISS).
    Un īpaši jau pa guļamistabai nepieciešamo preču nodaļu…

    Tādās vietās var tiešām viegli aizmigt…

    Un mēs to arī izdarījām :D
    Šodien ir pirmā skolas diena – ai, zinu, ka nekas nebūs, bet tāpat neliels uztraukums par to, ka satikšu visu kursu (pirms tam bijām tikai 6-7, bet šodien būsim visas 20 meitenes). Iedomājieties – 20 meitenes vienā kursā?? Ārprāts.


    Filed under: dziiviite Tagged: IKEA, International studies, Norvēģija, Oslo

  • Hm. Relationships

    Man laikam šajā ziņā trūkst veiksmes. Lai kā viss norisinātos, drīz vien pienāk skumjās (šeit domāts:skumjas kā izjūta) beigas.

    Vakar sanāca nostaļģiskā nakts – pēc “Amelia” noskatīšanās vairs nenāca miegs. Tas nekad nav beidzies labi.

    Feeling like everyone has left me. Wherever I turn my face, they turn their backs.
    I try to look into their eyes, but they close them. And I have no other choice but close mine too.

    I’m the one who has to hold the flag. Flag – a textile and wood. And others can hold each other.

    Šīs rindas nenozīmē, ka šeit esmu viena un pamesta, ka visi man pagriezuši muguru vai vēl kādas emo lietas. Man iet labi, man ir cilvēki, man ir, ko darīt, kur iet un tā joprojām. Viss ir labi, vienīgi tā sajūta – hm, nošķiršanās, vai vienkārši – šķiršanās. Bet tā ir daļa no spēles, ko spēlējam.
    Again.
    Thank you for attention.


    Filed under: dziiviite Tagged: emogļuki, Feel alone?

  • Governments will hate you!

    Jūsmoju. Tādas domas zemapziņā urdās jau gadus 10.

    Apģērbam un zīmolam uzmanību var nepievērst. Bilde ideāla. Doma arī.


    Filed under: Emo, Jaunums Tagged: Be Stupid, Diesel, Governments will hate you

  • Koju dzīve

    Gaidu, kad beidzot manām dienām šeit būs nozīme – pagaidām vien izbaudu koju dzīvi bez pienākumiem un atbildības. Pareizāk sakot, vienkārši nepildu savu pienākumu uztraukties par dokumentiem, kas man ir jādabū/jāaizpilda/jāuztaisa/jāsaņem/jānosūta. Pēc idejas es šeit vēl drīkstu nebūt, tas ir, mana klātbūtne šeit vēl nav obligāta, tagad tikai apmeklēju internacionāļu pasākumus un tikšanās.
    Esmu iepazinusies ar dīvainiem spāņu puišiem, kas staigā sakumpušu muguriņ’, ir savākušies no Basku zemes vairākus litrus grādīgās dziras un kādus pāris kilo cigarešu, un ir vienmēr gatavi tusiņiem. Hm, kad pateicu, ka esmu no Latvijas, viņi uzreiz pajautāja – a jums tur daudz ballīšu notiek? Lētākas cigaretes un alkohols? Ū, brauksim!
    Anyway ar viņiem ir forši skatīties filmas, jo tie komentāri, lai arī lauzītā spāņu/angļu valodā, ir tā vērti.

    Meitene, Nevies, no Spānijas ir jauka un mierīga, un visu laiku strādā (viņai jāraksta kaut kādam alu muzejam gari apraksti par alām). Lūdzu viņai kontrolēt manu atkarību no halvas un neļaut to ēst nepārtraukti. Hm, varbūt pat es beidzot sadūšošos un sākšu rītos skriet?

    Džekijčans (neīstā vārdā Toby) no Honkongas man atgādina manu kursabiedru Ēriku (kāpēc es vienmēr pievelku šādus cilvēkus?) – runā daudz un nepārtraukti, ir pārliecināts par savu tehnoloģiju nenovērtējamo vērtību, ir gatavs pārdot pēdējo kreklu, lai naudu ieguldītu kopējā labumā. Un ir tik godīgs, ka gatavs nodot kādu citu, lai nebūtu jāmaksā kopējs sods (situācija: meitene ieliek cepeškrāsnī picu un aizmirst par tās eksistenci, līdz pēkšņi visas kojas no miera izrauj ugunsgrēka trauksme. Kas notiek? Visi iedzīvotāji tiek izsūtīti ārā no kojām un atbrauc ugunsdzēsēji. Viltus trauksme. Atbildīgajam jāmaksā 3500 NOK. Protams, ka ar normāliem cilvēkiem sarunāju, ka neviens neko nezina, jo savādāk tai meitenei liela summa jāzaudē – ja nav vainīgā, vai nu nemaksā neviens vai visi kopā (13 stāvi, katrā pa 16 iedzīvotājiem, rēķiniet paši), bet… ir tādi, kuri negrib šķirties no 17NOK, kas ir apm.1.80Ls).

    Un Tesy – nekārtīgā afrikāņu meitene! Jauka un spēcīga, bet mēdz aizmirst, ka ir sākusi kaut ko gatavot. Piemēram, viņa ieliek cepeškrāsnī vistu kājiņas un aiziet uz istabu. Pēc kādas stundas nāk kāds cits, paskatās, gatavas vistu kājiņas, nogriezīšu uguni. Un tā šī gaļa stāv virtuvē vairākas dienas, jo Tesy vienkārši neatcerās, ka viņai tādi gardumi krājumā. Tā viņa ir aizmirsusi ne tikai gaļu, bet arī milzīgas zivju galvas uz pannas. Un bija jāpaiet 5 dienām, līdz viņa no savas istabas līdz virtuvei atnestu manu mīļoto bļodiņu, no kuras tik jauki ēst.

    Pārējie kojinieki – kā jau kojinieki. Kad būs man ko teikt, pavēstīšu arī kaut ko par pārējiem varoņiem.

    Lai nu kā – es izbaudu šo dzīvi. Ai, vienīgi problēmas ar banku, kam labpatīkās iekasēt no manas pašreizējās summas jebkādus labumus, ko tik var iegūt. Un tā man jāsūta vēstules katru dienu.

    Bye!


    Filed under: dziiviite Tagged: International studies, koju dzīve, Norvēģija, Oslo

  • Atbilde stūrgalvīgam vēlētājam

    Kā gan Tu nespēj to uztvert, ka katru reizi, kad Tu iefano par PLL (domās, twitterī, atbildē man, vārdos – vienalga), Tu, tāpat kā Tavi iemīļotie politikāņi no PLL, noliedz savu tautu, savu, neatkarīgu un suverēnu valsti, savus senčus, un to, par ko viņi cīnījušies. Tu sevi uzskati par nacionāli noskaņotu, bet neaptver, ka PLL Tevi izmantos, lai par katru cenu iesprauktos Saeimā, vienalga, ko tas maksātu – ja vajadzēs, arī vēl vienu oficiālo valsts valodu “sabalsos” kopā ar SC (kuri vismaz atklāti pauž savus pretlatviskos uzskatus). Palasi, lūdzu, kādu Pumpura “Lāčplēša” konspektu, un Tu sapratīsi, ka Kangars nudien ir atbilstošs tēls Taviem favorītiem – PLL.

    Neesiet muļķi 2. oktobrī.


    Filed under: Par valsti, politiku Tagged: 2. oktobris, PLL, SC, vēlēšanas 2010

  • Vārda nozīme

    Nu ko. Pašlaik sēžu istabā, sāku ar draudzeni pa skaipu runāt par vārdu nozīmēm, tāpēc izdomāju pameklēt, kas tad īsti ir mans vārds…

    Paskat, ko uzzināju…
    Tas nāk no Serbijas (vienā saitā teica no Maķedonijas, bet turpmāk es sava vārda skaidrojumu ieguvu, tulkojot no serbu un maķedoniešu valodas, apvienojot ar krievu valodas vispārējo izpratni). – izmantoju google tulkotāju+loģisko saprātu+krievu valodu.
    Kāds avots min, ka Agnija ir serbu sieviešu vārds, kura izcelsme nav īsti skaidra. Saskaņā ar vienu interpretāciju, “Agni” simbolizē uguni. Saskaņā ar citu, nosaukums cēlies no grieķu vārda hagnos (αγνος), kas nozīmē “tīrs”, “goda”, “nevainīgs”, līdzīgs vārdam Agnese.

    Citur rakstīts…
    Svētā mocekle Agnese(citiem vārdiem Agnija) bija 14(!) gadus veca mocekle, kura mira imperatora Diocletian laikā. Par atteikšanos pielūgt pagānu dienus, viņa tika nosūtīta uz bordeli, bet, kad spīdzinātāji atņēma viņas drēbes, viņas mati brīnumaini , teiksim tā, izauga tik gari, lai aizsegtu viņas augumu (ha, te es nosmējos). Pieņemot, ka Agnija bija burve, viņa tika iemesta ugunī, bet uguns viņu nededzināja (kaut kā tā), un meiteni sadūra ar zobenu.
    Katoļu baznīca Agniju attaino kā nevainīgu meiteņu patronesi.
    Ir zināma kāda cita Agnija (jebšu Agnese) Čehijā, mūķene, karaļa Ottokar I meita, kas tika uzskatīta par Čehijas patronesi (??).

    Bet man patīk šis (slinkums tulkot):
    Great talker. Attractive and passionate. Knows how to have fun. Is really good at almost everything. Unpredictable. Outgoing. Addictive. Love being appriciated. No one to mess with. Rare to find. Forgiving but never forgets. Dislikes nonsensical and unnecessary things. Hardworking. Enjoy challanges and trust own instinct.


    Filed under: dziiviite Tagged: Agnija, vārda nozīme

  • 17.augusts. Esmu prom

    Nu ko.
    Šodien 12:15 izlidoju no jaukās Latvijas un ap 13:20 (?) ielidoju Oslo. Drīz būšu norvēģu students un, kad samaksāšu studentu nodokli, man būs arī šādas (tādas) tiesības. Džīzas.
    Viss gāja diezgan gludi, ja neskaita vakardienas kravāšanās darbus (un tas tiešām likās kā darbs) un dīvainos, bet dabiskos sapņus pirms šā rīta. Pamodos, savācos, aizbraucu, aizlidoju. Un nu esmu šeit.
    Mani sagaidīja interesants study buddy. Parādīja, kur es dzīvoju, kā aiziet līdz manai universitātei, iedeva pilsētas karti un turpināja savu internacionālo pienākumu. Un teica, ka varot viņam zvanīt jebkurā laikā – ja es 3os naktī nevarēšu aizmigt, lai viņam zvanot, viņš man nodziedās miega dziesmiņu :D
    Istabiņa ir neliela (apmēram tāda kā divvietīgā/trīsvietīgā mūsu kojās) un man vienai. Internets un kabeļtelevīzija par brīvu, tik žēl, ka šeit nav televizora :)
    Divas dušas kabīnes un četras tualetes katrā stāvā (stāvi 16), kvalitāte – vidēja. Nu, bet arī labāk kā mūsu kojās, tas tā.
    Pašlaik vēl neesmu atradusi smēķētavu – jā, esmu atsākusi šo kaitīgo ieradumu, bet domāju, ka šeit nebūs citas izvēles kā atmest. Atkal. Vismaz mierina doma, ka esmu atturībniece alkohola jomā. [Izņemot nakti no piektdienas uz sestdienu.]
    Liela virtuve ar četriem (vai pieciem?) ledusskapjiem, viss vairāk vai mazāk izskatās kopīgs – nācās iziet cauri vairākiem pārbaudījumiem, lai tiktu pie ikdienišķās kafijas devas (tiesa, riebīgais pulverītis, bet labāk kā nekas).
    Un istabiņas numurs – 1001. Easy.
    Cilvēki? Neesmu tik daudz satikusi, lai spriestu. Bet pašpārvaldē, izskatās, cilvēki visās valstīs ir līdzīgi. Tātad paskatieties uz savējiem un zināsiet, kādi ir norvēģi.
    Tāda nostaļģiska prieka/apjukuma/patīkama tukšuma sajūta. Ziņošu, kad notiks kas interesants.
    See ya!

    P.S. 19 grādi pēc Celsija. Kad izkāpu no lidmašīnas, pirmais, ko pamanīju, ka man ir auksti! Sajūta, it kā Latvija būtu kāda tropu zeme, jo, kamēr pa ielu staigāja cilvēki krekliņos, es uzvilku vējjaku. Un jau jūtu, ka esmu noķērusi kādu aukstumblīdeni uz savas lūpas. Damn it.


    Filed under: dziiviite Tagged: Norvēģija

  • Burns like hell.

    Pirmkārt, jā, diena man sākās Kurzemē, Talsos, nu, gandrīz pašā centrā, dzīvoklī – ciemos pie radiniekiem. Vispār Talsi oficiāli ir mana dzimtā pilsēta, arī laika tur pavadīts salīdzinoši daudz, lai gan par vietu, no kurienes “nāku” visbiežāk uzskatu Jēkabpili. Jau kopš bērnības ir patikuši visi Kurzemes vietvārdi – Vandzene, Ugāle, Vāne, Laidze, Kabile, nu, bet tas jau cits stāsts.

    Tātad, turpināšu ar to, ka pamodos es Talsos, tālāk šurpu turpu pa Kurzemi, uz vecvecāku un vecvecvecāku dzīves un atdusas vietām, pēc tam uz jūru. Viss it kā forši, jūrā ūdens pavēss, bet man jau tas neliegs peldēties. Atradu arī to nelaimīgo kempingu, arī vietas, kur telti var uzcelt nelegāli. Noskaņojums – pozitīvs.

    Un tagad, wait for it:

    Jā. Vakarpusē nonācu mājās, gribēju beidzot aprunāties ar cilvēkiem, kas iepriekš real-time saziņas līdzekļos (Skype) kādu nedēļu nebija pieejami. Pārāk biju iebraucis optimismā, nē, tā nevar. Vārds pa vārdam, visi plāni tiek mainīti, nekas nesanāks, viss sūdīgi, dzīvei gals un tā. Laikam jau tā arī sanāk, ka reāli draugi ir tie, kas visbiežāk ir tev blakus, ar kuriem jums ir kopīgi pagātnes podi gāzti, kaut kāds stabils pamats, uz kā balstās viss pienākumu un tiesību komplekts, ko sauc par draudzību. Ja šī pamata nav, tad nevar būvēt pārējo, pareizāk, var būvēt, bet – kam tas ir vajadzīgs, un cik ilgi “turēsies”? Tā iegājies, ka man šiem pamatiem jābūt patiešām pārbaudītiem, lai es vispār sāktu kādam citam cilvēkam ko uzticēt, acīmredzot šajā gadījumā, pēdējie, izirušie pamati, bija pārāk jauni, svaigi vai zaļi.

    Bet – varbūt, ka tā ir vienkārši karma. Un tad gan – ja karma pieteiktos, ka šī ir viņas atbildība, tad es teiktu – “Ak, nu tad jau viss kārtībā!”, un tā arī justos, jo jaunībā visādu negatīvu notikumu un negatīvu emociju apkārtējiem esmu radījis patiešām bez skaita, un šis gadījums ir simbolisks. Jā, “karmas variantā” man patiešām nebūtu par ko žēloties, viss ir nopelnīts ar uzviju.


    Filed under: Cilvēki, Emo, Par attiecībām Tagged: emogļuki, karma

  • Jēkabpils – Ventspils – Kolka – Valmiera – Jēkabpils

    Bildes šoreiz tādas, ka publicēšu tikai draugiem.lv, varbūt kādreiz vēl kaut kur. Bet bildes ir bildes.

    Šādi pasākumi liek sajust un saprast to, par ko ikdienā nav laika vai iemesla domāt. Zinu, ko esmu darījis nepareizi, ko pareizi, un arī kas mums, šajā pasākumā iesaistītajiem kopīgs. Ieraudzīju cilvēkus citādākus nekā ierastajā vidē – Jēkabpilī, Rīgā vai kojās. Un ir cilvēki, kuri vairs netiek ieskaitīti kategorijā “koju draugi”, tas laikam tādēļ, ka, jā, savulaik viss sākās kojās, bet nu kategorija tiek mainīta uz “draugi”. Vēl jau, protams, ir kur doties, bet arī šis ir ļoti daudz, ņemot vērā niecīgo procentu, kas iekļūst manā kategorijā “draugi”.

    Visādas cilvēciskas skumjas arī uzmācas. Bet tas jau ir pēc tam, un neviens neko nezina.

    Šajā sakarā iesaku noskatīties filmu “Mr. Nobody”.


    Filed under: Cilvēki, Emo, Par dzīvi Tagged: lattrips, Ventspils

  • Šodien jūtos tā:

    Komentāri:
    Magnijs: Wowowow! Chris Willis is so f***in’ cooool! :D
    Magnijs: yee, he’s awsome!
    Magnijs: Oh, his voice.. mmm… admire his voice.


    Filed under: dziiviite

  • Hate shopping

    Vakar no 9:00 līdz 24:00 biju uz kājām.
    Un lielāko daļu dienas – veikali.
    Ienīstu iepirkšanos.


    Filed under: dziiviite

  • Nikon Coolpix L3 remonts

    Pirms 3 gadiem tika iegādāta Nikon Coolpix L3 ziepjutrauka klases digitālā fotokamera, kurai nesen kāds [pī] sačakarēja objektīvu, kameru nometot uz galda.

    Nikon Coolpix L3

    Tā kā bija nepieciešamība pēc vienkāršas digitālās kameras, tika iegādāta cita, ar akcijas cenu 49.99 Ls – Nikon Coolpix L21, bet arī veco kameriņu negribas mest ārā, jo viss darbojas, vienīgā problēma ir “Lens Error”, jo objektīvs iekšā ir sačakarēts, nespēj ievilkties un izlaisties ārā, un visam bonusā vēl nelabi grab kaut kas iekšā, kad pakrata.

    Nikon Coolpix L21

    Staigāju pa Jēkabpili, meklēdams cilvēku, kurš vēlētos kameru atjaukt, un, visticamāk, arī nomainīt objektīvu. Jaunu objektīvu var nopirkt šeit, nomaiņa it kā nav sarežģīta, sarežģīti ir atjaukt vaļā līdz brīvai piekļūšanai pie objektīva nomaiņas, tāpēc meklēju Jēkabpilī cilvēku, kurš būtu pieredzejušāks telefonu un kameru jaukšanā.

    Tad jau ziņošu, vai atradīšu kādu cilvēku, kurš būs gatavs uzņemties šādu interesantu izaicinājumu, ja nē, vai, ja paprasīs baigo žūksni, tad gan pats pasūtīšu jaunu objektīvu, jaukšu ārā un kļūšu par advancēto ziepjutrauku jaucēju – šādu pieredzi vēl nav gadījies iegūt :)


    Filed under: IT, virtuālā pasaule Tagged: Coolpix L21, Coolpix L3, lēca, Nikon, objektīvs, remonts

  • Ar riteni pretī saldējumam!

    Šorīt biju uzlikusi modinātāju uz 9:30, lai, kamēr vēl nav tik karsts, varētu pakrāmēt malku. Bet vai jūs zināt, kā notiek ar tiem, kas nestrādā un tāpēc diena sākas ap vieniem dienā un vēlāk? Kamēr izvēlos no gultas, kamēr nomazgāju vakardienas traukus un paēdu brokastis… Oo, jau 10:30!
    Izdomāju, ka gribu saldējumu. Paskatos saldētavā… zemenes, upenes un gaļa. Nē, ko lai dara? Tuvākais veikals no maniem laukiem ir 5 km attālumā… Ai, ko tur, braukšu ar riteni.
    Sataisos, paņemu riteni un braucu. Starplaikā uzzināju, ka kabūzī, kur tiek slēpts divritenis, ar pāris kastēm un dēļu gabaliem ir apspiests lapseņu spiets. Baisi.
    Braucu… pirmo reizi šogad. Ja neskaita nieka 2 km, ko nobraucu Dobelē, lai redzētu, kā paziņa vāc sienu ar traktoru :)
    Ziniet, cik patīkama sajūta, ka brauc 5 km turp un pieci atpakaļ pa akurāti smilšainu un bedrainu ceļu, un zini, ka tavi vaigi ir koši sarkani kā tomātu sula? Un tas pārdevējas smīns, kad viņa saprot, uz ko spējīgs laucinieks, lai saņemtu kārumu?
    Toties tagad man ir 2 cigoriņu saldējumi! Nu, vienu jau apēdu. Eju krāmēt malku!


    Filed under: dziiviite Tagged: divritenis, lauki, saldējums